Tiek paustas bažas, ka līdz ar viesstrādnieku ierašanos latviešu valodas loma tiks vēl vairāk apdraudēta. Šīs bažas var atzīt par pamatotām, jo saprotams, ka viesstrādnieki, ierodoties mūsu valstī, latviešu valodu nepratīs un, visticamāk, ar kolēģiem sazināsies angļu vai krievu valodā. Tas, vai laika gaitā atbraucēji vismaz elementāras saziņas līmenī apgūs latviešu valodu, ir atkarīgs no konkrētā uzņēmuma nostājas un arī no apkārtējo cilvēku izvēlētās saziņas valodas. Taču vietējā latviešu sabiedrība šajā gadījumā nav pilnīgi bezspēcīga, un ikviens uzņēmums var veidot tādu vidi, kurā vismaz sasveicināšanās latviski ir ierasta prakse visiem.
Pastāv arī bažas, ka darba tirgus plašāka atvēršana viesstrādniekiem ļaus saglabāt zemu atalgojumu tajos segmentos, kuros vakances nevar aizpildīt tieši niecīgo algu dēļ. Arī šajā gadījumā bažas ir pamatotas, un valstiskā līmenī būtu jāanalizē, vai ilgtermiņā Latvijai ir izdevīgi tas, ka zemu atalgotās darba vietas aizpilda viesstrādnieki, algas nepieaug un netiek arī meklēti automatizācijas risinājumi. Situācija dažādās nozarēs, kā arī uzņēmumos, protams, atšķiras, taču, ja uzņēmumam gadiem ir iespaidīga peļņa un vienlaikus regulāri ir daudzas brīvas, zemu apmaksātas darba vietas, tad, iespējams, šī uzņēmuma vadībā ir vajadzīgas pamatīgas reformas.
Izskan arī bažas, ka viesstrādnieku ierašanās pasliktinās bez darba esošo Latvijas iedzīvotāju iespējas atgriezties profesionālajā apritē, un arī šīs raizes ir pamatotas. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, oktobra sākumā Latvijā bija 47 415 bezdarbnieku. Kategoriski noraidāms ir tāds viedoklis, ka visi bezdarbnieki ir profesionālajai videi zuduši uz mūžīgiem laikiem. Ir cilvēki, kuri individuālu grūtību vai globālās krīzes apstākļos pabijuši bezdarbnieku rindās, savukārt vēlāk veiksmīgi turpinājuši karjeru un daži pat kļuvuši par uzņēmējiem, bet, protams, ir arī tādi bezdarbnieki, kuru profesionālās iespējas apgrūtina subjektīvi vai objektīvi šķēršļi.
Tomēr, lai cik pamatotas būtu dažādas bažas, ir skaidrs, ka uzņēmēju centieni piespiest politiķus pieņem tādus lēmumus, kas sekmētu viesstrādnieku ierašanos, nemazināsies. Aktualitāti gan nav zaudējusi iecere panākt uz turīgākajām Eiropas valstīm aizbraukušo latviešu atgriešanos, taču saprotams, ka aizbraucēji neatgriezīsies, ja Latvijā viņiem būs jārēķinās ar būtisku labklājības līmeņa kritumu.