Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Borisa Džonsona kapitulācija

Pēc tam kad Lielbritānijā, prasot premjerministra Borisa Džonsona atkāpšanos no amata, no saviem amatiem atkāpās vairāk nekā 50 ministru un citu valsts augstāko amatpersonu, Džonsons, neraugoties uz centieniem palikt pie varas, bija spiests kapitulēt un paziņoja par demisiju. Kā premjera, tā Konservatīvās partijas vadītāja posteņus viņš pametīs, līdzko konservatīvie izraudzīs jaunu partijas līderi, kurš kļūs arī par nākamo valsts vadītāju.

Ministru masu demisiju, kas ir viens no veidiem, kā panākt valdības vadītāja aiziešanu no amata, Lielbritānija, jāpiebilst, piedzīvoja pirmoreiz kopš 1936. gada, kad no posteņiem atkāpās tikai 11 kabineta locekļu. Formāli par šo demaršu un Džonsona demisijas iemeslu kļuva kārtējais nepiedienīgas uzvedības skandāls premjera tuvākajā lokā, taču faktiski Džonsons tiek vainots kā lavīna augošajās valsts ekonomiskajās un iekšpolitiskajās problēmās. Britu premjera ārpolitiskās aktivitātes – kaismīgais atbalsts Ukrainai un centieni atgriezt Londonu globālās ģeopolitikas augstākajā līgā – visu negatīvo apstākļu kopumu kompensēt tikmēr nespēja.

No pēdējās atlikušās iespējas noturēties pie varas – mēģinājuma atlaist parlamentu un sarīkot ārkārtas vēlēšanas – Džonsons, jāpiebilst, atteicās. Šāds solis (kuram turklāt būtu nepieciešama karalienes Elizabetes II piekrišana) būtu graujošs trieciens kā Konservatīvajai partijai, tā, visticamāk, arī visai Lielbritānijai, jo pavērtu reālas iespējas nākt pie varas leiboristu un Skotijas neatkarības piekritēju koalīcijai. Globālās Britānijas plāni šādā gadījumā sāktu pārklāties ar putekļiem.

Tagad pastāv cerības vismaz līdz 2024. gadā gaidāmajām britu parlamenta vēlēšanām kursu saglabāt nemainīgu, tikai bez Džonsona. Cik laika prasīs jauna līdera izraudzīšana, gan nav skaidrs, tomēr domājams, ka šis process neievilksies. Reāli uz šiem amatiem pretendē 5–6 politiķi, tomēr favorīts, visticamāk, ir konservatīvo vidū šobrīd populārākais no partijas pārstāvjiem – aizsardzības ministrs Bens Volless. Pēdējais vārds, izraugoties jauno partijas līderi, piederēs 180 tūkstošiem Konservatīvās partijas biedru, kuri balsos par diviem pretendentiem, un aptaujas liecina, ka Volless pārliecinoši apsteidz jebkuru no konkurentiem.

Cits jautājums, ka arī pēc valsts līdera nomaiņas nedz Lielbritānijas ekonomiskās, nedz iekšpolitiskās (tajā skaitā Skotijas vēlme atdalīties) problēmas mazākas nekļūs, drīzāk gan pretēji. Tāpat negrasās mazināties arī globālā ģeopolitiskā spriedze, un visi šie faktori turpinās atstāt ievērojamu ietekmi uz Lielbritānijas iekšpolitisko stabilitāti.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kā Latvijai vērtēt Trampa atgriešanos

Naktī uz trešdienu, kad TV tiešraidēs ASV karte strauji iekrāsojās sarkanā (republikāņu) krāsā un bija skaidrs, ka tiekam iemesti bīstamā nenoteiktības laika posmā, mikroblogošanas vietnē X ierakst...

Pārsteidzoši, taču paredzami

Pretēji tam, ka ASV prezidenta vēlēšanās tika gaidīta ārkārtīgi sīva cīņa un prognozēts, ka uzvarētāja noteikšana ilgs vismaz vairākas dienas, bet šo procesu pavadīs skandāli un tiesāšanās, uzvarētā...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē