Šī vēlme mani sāka pārņemt pirms pāris mēnešiem, kad jau kārtējo reizi pamanīju, ka kāds paziņa "nošērojis" trauksmainu ziņu par pazudušu bērniņu – tikai maza nianse – ziņa bija teju trīs gadus veca! Šis, protams, ir visradikālākais piemērs, jo tāpat "tīrīju" ārā citas muļķības – gan vecas "skandalozas" ziņas, gan arī vienkārši izdomātus, melīgus, "sensacionālus" tekstus, kas lasāmi kaut kādos mistiskos portālos, kuru saturiskā un informatīvā vērtība mērāma ar mīnusa zīmi, taču to galvenais mērķis ir tā saucamie klikšķi.
Neesmu tehnoloģiju ģēnijs, tāpēc nezinu, vai manas darbības būs nesušas kādu pozitīvu efektu mana konta "laika joslā". To secināšu tuvākajā laikā. Taču skaidrs ir viens –
ja šīs "sanitārās procedūras" nedos cerēto rezultātu, nāksies virtuāli atvadīties jau no konkrētiem cilvēkiem šajā sociālajā tīklā, kuri savā ziņā piesārņo manu informatīvo vidi. Apvainoties vai saprast – tā jau būs viņu izvēle.
Tomēr no šā visa ir izdarāms diezgan skarbs secinājums par sabiedrības brieduma pakāpi un to, cik atbildīgi izturamies pret sevi un pret apkārtējiem informācijas apstrādes un izplatīšanas jomā. Faktiski atbildības līmenis ir ļoti zems, jo jau minētais piemērs ar trīs gadus vecu ziņu par pazudušo bērniņu ļauj uzskatīt, ka konkrētais cilvēks pat nav atvēris saiti un izlasījis ieraudzīto un pēc tam tālāk izplatīto – šajā gadījumā – viltus ziņu. Protams, ir cilvēcīgi apsveicami, ka nepaliekam vienaldzīgi šādos brīžos un sniedzam kaut nelielu palīdzību. Tajā pašā laikā šāda pavirša attieksme ir ļoti lielas bezatbildības demonstrējums gan pret saviem paziņām, gan pārējo sabiedrību, bet jo īpaši pret šā bērniņa tuviniekiem, kuri jau reizi ir pārdzīvojuši smagus mirkļus, un tagad pēc trim gadiem ir diezgan liela iespējamība, ka caur bezatbildīgu personu virknējumu šī ziņa pēkšņi var parādīties šo vecāku acu priekšā. Rezultātā it kā labi domāta rīcība rada nepamatotu stresu, bet visvairāk – uzplēš vecas rētas tiem, kurus senais notikums skāris vistiešāk.
Vai tikpat bezatbildīgi mēs izturamies arī citās savas ikdienas jomās – pret savu veselību, vecākiem, bērniem? Vai tikpat pavirši mēs ieklausāmies jebkura cita veida informācijā – dažādos skaļos saukļos un frāzēs, politiķu solījumos, kam bieži nav nekāda seguma vai objektīva iemesla? Diemžēl jā, jo ir taču sabiedrības daļa, kas "pavelkas" ne tikai uz skaļiem virsrakstiem sociālajos tīklos.
Arī reālajā dzīvē aizvien vairāk parādās tādu cilvēku, kuri necenšas iedziļināties informācijas būtībā, izvērtēt tās patiesumu, objektivitāti. Tā vietā pie kafijas vai tējas krūzes "šērojam" draugiem un paziņām kaut kur sadzirdētas labākajā gadījumā puspatiesības, "revolucionārus" saukļus un tamlīdzīgi. Diemžēl, bet, kamēr cilvēks nesāks pats domāt un analizēt un arī izturēties atbildīgi pret to, ko lasa, klausās un izplata tālāk, aizvien nāksies sadzīvot ar problēmām un mūžīgu neapmierinātību ar savu valsti, tajā pašā laikā visās nebūšanās vainojot visus citus, tikai ne sevi. Bet varbūt ir vērts tomēr sākt pozitīvās pārmaiņas pašam ar sevi?
MM
V. Artavs, citāts
Trollis JT