Atsaucoties uz Eiropas Ceļojumu komisiju, forumā tika pausts, ka no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm karš vislielāko spriedzi ir radījis tūrisma industrijai Baltijas valstīs un Somijā. LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava arī uzsvēra, ka ārvalstu tūristu bažas par drošību mūsu reģionā īpaši izteikti bija jūtamas pavasarī, kad tikušas atceltas daudzas iepriekš veiktās rezervācijas, piemēram, viesnīcās, taču rudenī bažas jau bija mazinājušās, jo cilvēki "pierada pie kara realitātes". Tomēr nav noliedzams tas, ka Krievijas izraisītais karš Ukrainā mazinājis Covid-19 pandēmijas gados novājinātās Latvijas tūrisma industrijas cerības šogad uzņemt tikpat daudz ārvalstu ceļotāju kā 2019. gadā, kas jau iegājis vēsturē kā "pēdējais normālais gads".
Forumā arī visai politkorekti tika formulēts, ka, raugoties no tūrisma industrijas skatupunkta, aiz Latvijas austrumu robežas "vienkārši nekā nav", respektīvi, sadarbība ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju patlaban netiek pat apsvērta. Turklāt skaidrs, ka pašreizējos apstākļos citu ES dalībvalstu tūristi nevēlēsies braukt uz Latviju, ja te būs tāda vide, kas primāri tiek pielāgota krievu, nevis rietumvalstu pārstāvju ērtībām, tāpēc videi mūsu valstī jābūt tādai, ko raksturo Ziemeļeiropas identitāte.
Uz drošības izjūtu Latvijā gan ir jāraugās plašāk par tūrisma nozares situāciju, jo kara radītā nedrošība var ietekmēt arī vietējo iedzīvotāju izvēles. Statistikas dati par iedzīvotāju aizbraukšanu no Latvijas uz ārvalstīm 2022. gadā vēl ir jāgaida. Tad, kad šādi dati būs pieejami, varēs izdarīt secinājumus, vai Krievijas iebrukums Ukrainā izraisījis to, ka Latvijas iedzīvotāji pārcēlušies dzīvot tālāk prom no "krievu pasaules". Pagaidām ir dzirdēts tikai par dažiem šādiem gadījumiem. Turklāt, ņemot vērā plaši izplatīto attālināto darbu un daudzu cilvēku augsto mobilitātes līmeni, ir iespējams, ka pārcelšanās uz ārvalstīm norit, nesaraujot saites ar Latviju un paturot prātā domu atkal atgriezties dzimtenē, nevis iesakņoties citā zemē.
Tomēr jaunajai valdībai un 14. Saeimai vajadzētu apzināties Latvijas sabiedrības bažas un savā dienaskārtībā ietvert sabiedrības informēšanu par pasākumiem valsts ārējās drošības stiprināšanai, nevis izlikties, ka šis temats vispār nav aktuāls.