Darba tirgus šūpoles

Jau izskan bažas, ka uz apkures sezonas laiku darbību varētu iesaldēt tūristu mītņu industrija. Uz to ir norādījusi asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele intervijā LTV1, turklāt aģentūra LETA vēsta, ka par iespējamu darbības iesaldēšanu un darbinieku atlaišanu paziņojis vērienīgs viesnīcu biznesa spēlētājs Igaunijā. Izskan arī pieļāvumi, ka inflācijas ietekmē īslaicīgi varētu apstāties privātā sektora būvniecības projekti, jo nav vērts uzbūvēt tik dārgas ēkas, ka nekādi nevar ne pārdot, ne izīrēt.

Savukārt neskaidrības par energoresursu pieejamību un cenām rada nestabilitāti rūpniecībā. Ignorēt nevar arī joprojām klātesošo Covid-19. Tiek pieļauts, ka rudenī atkal aktuāli kļūs ierobežojumi un vakcinācija, kas arī var ietekmēt situāciju nodarbinātībā. Jāatceras, ka reiz jau ir bijis tā, ka vairākās profesijās iespēja pilnvērtīgi strādāt tika saistīta ar nepieciešamību vakcinēties un bija tādi cilvēki, kas izvēlējās tomēr nevakcinēties. Turklāt bezdarba kāpums rudenī un ziemā iespējams ne tikai Baltijā, bet arī citos Eiropas reģionos. Šoreiz riska zonā ir gan tās pakalpojumu nozares, kas vienlaikus ir sezonālas un atkarīgas no epidemioloģiskās situācijas, gan tās ražojošās nozares, kas ir ļoti energoietilpīgas. Pagaidām gan bezdarba apjomi nav biedējoši. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, bezdarba līmenis Latvijā šovasar svārstās ap 6%. Līdzīgs – ap 6% –, pēc Eurostat datiem, nesen bijis arī bezdarba līmenis kopumā Eiropas Savienībā. Turklāt šo vasaru raksturo tāda tendence, ka, piemēram, tajās jomās, kas saistītas ar starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, darbinieku trūkst. Tāpat arī ir profesijas, kurās brīvas vakances ir nezūdoša parādība jau gadiem. Tādējādi ir visai iespējams, ka pēc bezdarba draudu saasināšanās ziemā jau nākamā gada pavasarī situācija darba tirgū pavērsīsies pozitīvā virzienā. Ņemot vērā ārkārtīgi lielo nestabilitāti, ko vienlaikus rada Covid-19 pandēmija, inflācija, karš Ukrainā un neskaidrības par energoresursu pieejamību un cenām, jāsecina, ka uzņēmējiem, t. i., darba devējiem, nāksies būt ļoti tālredzīgiem, apzinoties, ka darbinieki, kurus ziemā varbūt nevajadzēs, pavasarī atkal būs nepieciešami. Savukārt mūsu valdībai, Saeimai un pašvaldībām jādomā par ātri un vienkārši pieejamiem finansiālā atbalsta risinājumiem Latvijas iedzīvotājiem, lai veiksmīgi pārziemot varētu ikviens.