"Par to, ka nepieciešams šādu mērķēta atbalsta sistēmu izveidot, ir runāts jau iepriekš – pandēmijas laikā diemžēl tās radīšana ir iekavējusies," intervijā žurnālam Dienas Bizness atzinis Valsts prezidents Egils Levits.
Ņemot vērā finanšu informācijas augsto digitalizācijas pakāpi, valsts iestādēm vajadzētu būt pieejamiem datiem par iedzīvotāju ienākumiem – algām, pensijām, ienākumiem no saimnieciskās darbības un citiem. Latvijā pienākums obligāti iesniegt gada ienākumu deklarāciju attiecas tikai uz dažām iedzīvotāju grupām, taču ne mazums informācijas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nonāk arī no tām atskaitēm, kuras iesniedz uzņēmumi, t. i., darba devēji. Līdz ar to noskaidrot, ka, piemēram, 43 gadus vecais Pierīgas iedzīvotājs Kalniņš ik mēnesi saņem 950 eiro lielu algu pēc nodokļu nomaksas, un to, ir vai nav viņam nepilngadīgi bērni un citi apgādājamie, mērķēta atbalsta sistēmas veidotājiem nebūtu problēmu. Sākot ieviest mērķēta atbalsta sistēmu, svarīga ir koncentrēšanās tieši uz iedzīvotāju ienākumu līmeni un apgādājamo esamību vai neesamību. Ir saprotams, ka tam, lai izanalizētu iedzīvotāju izdevumus un nošķirtu obligātos maksājumus no neobligātajiem pirkumiem, valsts iestādēm nav kapacitātes un nav arī tam nepieciešamo datu. Turklāt, sākot klasificēt izdevumus, var iestigt "matu skaldīšanā" par to, bez kuriem tēriņiem varēja, bez kuriem nekādi nevarēja iztikt. Protams, nevar aizmirst arī to, ka Latvijā ir iespaidīga ēnu ekonomika. Pērn tā veidoja 26,6% no iekšzemes kopprodukta, un nozīmīga ēnu ekonomikas izpausme bija tieši aplokšņu algas. Uz šāda fona ļoti iespējami ir tādi gadījumi, kad kāds centīsies pretendēt uz mērķētu atbalstu, bet vienlaikus paralēli oficiālajai algai, kuras lielums pēc nodokļu nomaksas ir, piemēram, 500 eiro, vēl 450 eiro saņem aploksnē.
Taču tas, ka nav izskaustas aplokšņu algas, nedrīkstētu kļūt par attaisnojumu tam, ka netiek ieviesta mērķēta atbalsta sistēma. Uz nepieciešamību efektīvāk izmantot tos datus, kas jau atrodas valsts iestāžu rīcībā, ir norādījis arī ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka, kurš šovasar Dienai skaidroja, ka pētnieki gribētu piekļūt "VID datu bāzei, lai to savietotu ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem", bet vēl nesen šādas iespējas viņiem nebija.
Dati ir, sistēmas nav
Mērķēts atbalsts tiem cilvēkiem,
kuriem tas nepieciešams, – šī
frāze saistībā ar energoresursu cenu kāpumu dzirdama
bieži. Tomēr neizpaliek arī
bažas, ka pēc dažiem mēnešiem, kad, ņemot vērā Latvijas klimatu, neizbēgami sāksies apkures sezona, ar mērķēta atbalsta piešķiršanu var rasties grūtības, jo vajadzīgā
sistēma joprojām nebūs ieviesta.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.