Kā liecina aptaujas, konservatīvie vēl nesen atpalika no galvenajiem konkurentiem leiboristiem par apmēram 20%, un viņu izredzes saglabāt varu pēc nākamgad gaidāmajām parlamentā vēlēšanām tika vērtētas kā niecīgas. Iespēja mainīt situāciju partijai pavērās pēc Izraēlas un Hamās konflikta sākšanās. Konservatīvo vēlētāju vairākums viennozīmīgi atbalsta Izraēlu, kamēr leiboristu vēlētāju vidū šajā ziņā pastāv šķelšanās. Ņemot vērā, ka Lielbritānija parlamentāriešus atsevišķos vēlēšanu apgabalos ievēlē pēc principa "uzvarētājs paņem visu", pareiza šīs kārts izspēlēšana radikāli palielina konservatīvo izredzes.
Paralēli risinās arī nepieteikta cīņa par konservatīvo līdera posteni pirms nākamajām vēlēšanām. Premjers Sunaks nevar lepoties ar popularitāti, bet par favorīti tiek uzskatīta Breivermena, kura ir stingrās līnijas piekritēja, kā arī Britu impērijas pagātnes slavinātāja un šīs impērijas mūsdienu versijas atjaunošanas atbalstītāja. Turklāt, tā kā viņa ir imigrantu izcelsmes, tad spēj piesaistīt sev un partijai krietnu skaitu vēlētāju no ieceļotāju vidus.
Tiek uzskatīts, ka tieši Breivermenas publikācija, kurā Palestīnas atbalstītāji tika nodēvēti par naida kurinātājiem, kļuva par būtisku iemeslu sadursmēm, kas izcēlās 11. novembrī vērienīgas propalestīniskas demonstrācijas laikā Londonā, kas ļāva vainot Breivermenu spriedzes uzkurināšanā un atlaist viņu no amata, vietā ieceļot ārlietu ministru Džeimsu Kleverliju, kurš amatā nebija īpaši ievērojams. Kleverlija vietā lielajā politikā ir atgriezies Kemerons, kļūstot par trešo ekspremjeru britu vēsturē, kurš pēc ilgākas pauzes atgriežas tieši šādā veidā – ārlietu ministra amatā. Par savām prioritātēm politiķis jau ir nosaucis Gazas joslu un Ķīnu (tās ietekmes mazināšanu).
Britu prese šos pārkārtojumus tikmēr dēvē par "azartspēli" (gambling). Aiz lēmumiem stāv pozīciju ieņemšana pirms vēlēšanām un citas savstarpējās peripetijas, bet pie kādiem rezultātiem konservatīvajiem un Sunakam novedīs ministru nomaiņa, kā arī kāda loma partijā turpmāk būs Kemeronam, ir atklāti neskaidrs, kas var nozīmēt arī to, ka Lielbritānijā priekšvēlēšanu kaislības var izrādīties ne mazāk interesantas kā okeāna otrā pusē – ASV.