Tomēr būtiskāka par paaudžu konfliktu ir cita dienestam veltīto diskusiju nianse. Respektīvi, pavīd viedoklis, ka Latvija nav pietiekami ideāla valsts, lai to gribētos aizstāvēt. Taču tiem cilvēkiem, kuri tiražē šādu viedokli, derētu uz situāciju paraudzīties plašāk. Patiešām nevar noliegt, ka pēc iedzīvotāju labklājību raksturojošajiem kritērijiem Latvija atpaliek no daudzām citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, to vidū pat no Baltijas kaimiņzemēm Lietuvas un Igaunijas. Taču arī Ukraina, kuras sabiedrība ir drosmīgi stājusies pretī Krievijas iebrukumam, neierindojas Eiropas bagātāko valstu "klubā". Turklāt Ukrainā gadiem ilgi dažādu iekšpolitisku, ekonomisku, ar biznesa vidi saistītu un sociālu problēmu nudien nav trūcis. Tomēr Ukrainas nācija jau gandrīz piecus mēnešus varonīgi aizstāv savu valsti. Atskatoties vēsturē, līdzīgs piemērs ir Somija, kas 1939./1940. gada Ziemas karā sīksti pretojās PSRS iebrukumam. Brīdī, ka sākās karš, daudzi Somijas iedzīvotāji nebija bagāti, citi bija pat trūcīgi, tomēr somi savu valsti aizstāvēja, nosargājot neatkarību ārkārtīgi sarežģītos ģeopolitiskajos apstākļos.
Tiem mūsu līdzcilvēkiem, kuri šovasar popularizē retoriku, ka Latvijas iedzīvotāji nav pietiekami pārtikuši, lai vēlētos savu zemi sargāt, derētu padomāt arī par to, ka valsts ekonomisko situāciju nosaka trīs faktori – objektīvie apstākļi (vēsturiskie, ģeogrāfiskie, ar dabas resursiem saistītie un citi), pārvaldība, ko īsteno politiskā elite, un pašas nācijas rīcība, kas izpaužas arī politiskajās izvēlēs vēlēšanu laikā. Tāpat arī tiem, kuri apgalvo, ka Latviju negribas aizstāvēt, derētu atcerēties, ka daudziem agresorvalsts Krievijas iedzīvotājiem ES standartiem atbilstošs turības līmenis ir ļoti tāls sapnis. Ilūziju, ka labklājība var nākt no austrumiem, latviešiem būtu pēdējais laiks atmest kā absolūti maldīgu. Turklāt katram vismaz pamatizglītību ieguvušam cilvēkam vajadzētu saprast, ka dzīvot savā neatkarīgā valstī vienmēr ir labāk nekā okupētā zemē, jo nevienai okupācijas varai nerūp iekaroto zemju iemītnieku labklājība, pat ja propaganda skandina pretējo.
Protams, cerēsim, ka Ukraina drīz uzvarēs karā, apdraudējums, ko izjūt ES austrumu dalībvalstis, mazināsies, un būs atkal mierīgāki laiki, kurus varēs izmantot, lai risinātu Latvijas ekonomiskās problēmas, kādas nenoliedzami ir, un vienlaikus stiprinātu apziņu, ka sava valsts – tā ir nozīmīga vērtība.