Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +11 °C
Skaidrs
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Dīvains satraukums

Covid-19 izraisītā ekonomikas krīze sāk skart aizvien vairāk uzņēmumu, kuru vadība un īpašnieki teju 24/7 režīmā šobrīd seko notikumu attīstībai gan pasaulē, gan Latvijā, taču visdetalizētākā analīze, šķiet, tiek veikta par pašu uzņēmumu naudas plūsmu – ienākumu un izdevumu dinamiku. Mēs katrs un visi kopā arī savā nosacīti mazajā valstī un ekonomikā esam iekļuvuši ne vairāk, ne mazāk lielā virpulī, ja salīdzinām ar situāciju pasaulē kopumā.

Turklāt galvenā atšķirība no iepriekšējām nosacīti nesenajām krīzēm ir faktors, ka kaut vai teorētiski pasaules ekonomikā ir gana daudz brīvu finanšu resursu un arī cilvēku vēlme strādāt un attiecīgi nopelnīt ir pietiekama. Taču pašreizējais apgrūtinājums ir neiespējamība ekonomikai pilnvērtīgi darboties, kā arī absolūta neziņa, kad situācija varētu mainīties un cilvēki varētu atsākt darboties ierastajā režīmā.

Virkne nozaru jau teju divus mēnešus ir pilnībā paralizētas, un šobrīd ir grūti prognozēt, kad un kādā apjomā tās vispār spēs atkopties pēc saņemtā trieciena (protams, izņemot dažus, atļaušos uzskatīt, īpaši izredzētus uzņēmumus), taču pašreizējie signāli ļauj noprast, ka tuvāko sešu mēnešu laikā ar lielāku vai mazāku regularitāti krīze varētu būtiski skart aizvien vairāk nozaru un jau konkrētu privātā sektora uzņēmumu, kuri jau patlaban ir spiesti mazināt savus izdevumus, arī darba samaksu.

Šajā sakarā neizpratni raisa dažu ministru izteikti noraidošā, pat nedaudz satrauktā retorika par aicinājumiem pārskatīt izdevumu pozīcijas arī valsts pārvaldē.

Turklāt ir nekorekti politiķiem šajā tēmā ieraut mediķu, tiesībsargu un skolotāju algas, jo šiem cilvēkiem neviens nerosina algas mazināt. Drīzāk tieši pretēji.

Runa ir par valsts pārvaldi – ministriju, dažādu tām pielīdzināmo resoru un arī pašvaldību administratīvajām struktūrām. Manuprāt, šī krīze ir vislabākais brīdis, kad tā pavisam godīgi paskatīties un izvērtēt, vai šo struktūru tēriņi un pat vienas otras iestādes eksistēšana vispār ir vajadzīga – ne tikai šodien, bet arī ''miera laikos''. Un beigu beigās – arī visu kopējo izdevumu samazināšana kaut vai par 10% būtu ierēdņu un citu valsts maizē dzīvojošo cilvēku solidaritātes paušana pret privāto sektoru – tiem, kas maksā nodokļus, no kuriem tad ministrijās pērk pildspalvas, datorus, papīru, maksā algas. Jā, arī finansē tādu valsts pārvaldes struktūru esamību, bez kurām, diezgan droši, mēs varētu iztikt gan šodien, gan pēc gada. Tas pats attiecas uz pašvaldībām. Manuprāt, šis ir sava veida patiesības mirklis.

 

Top komentāri

ietaupījums
i
Likvidēt parazītiko un nevajadzīgo Valsts prezidenta institūciju!
jānis
j
Kur rodas šie slikto laiku"speciālisti", kad kaut kas jādara, tad viņu nav. Galvenais, ka tik var padirst pa tukšo...
Horošijs
H
Ziņa par valdības emigrēšanu - būtu droša ziņa, neziņas ienaidniece.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairākums grib palikt

Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē