Kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, gan EP, gan citās Eiropas Savienības (ES) institūcijās par drošības tēmu tiek runāts daudz. Jāatceras, ka Ukraina robežojas ar vairākām ES dalībvalstīm, līdz ar to frāze "karš notiek tepat, pie ES austrumu robežas" nav tikai simboliska metafora. Savukārt Baltijas valstis atrodas kaimiņos Krievijai (tiešāk tas attiecas uz Latviju un Igauniju, jo Lietuvas robeža ar Krieviju ir vien Karaļauču apgabala robeža), un, kā seminārā akcentēja eksperti, tieši Baltijas valstīm jāstājas pretī prokremliskajai propagandai.
Par iecienītāko vidi daļēji patiesu un pat nepatiesu vēstījumu izplatīšanai patlaban ir kļuvuši sociālie tīkli, tāpēc to lietotājiem jābūt īpaši kritiskiem pret dažādiem sensacionāliem, emocionāli sakāpinātiem un manipulatīviem tekstiem, attēliem un videomateriāliem. Turklāt EP deputāti jau ir ieteikuši visos dalībvalstu pārvaldes līmeņos un ES iestādēs aizliegt lietotni TikTok, kā arī ir aicinājuši ES institūcijas neizmantot informācijas tehnoloģiju risinājumus, ko izstrādājuši uzņēmumi no Krievijas un Ķīnas.
Ja vērtē saturiskās kategorijās, tad par iespējamajiem prokremlisko spēku centieniem ietekmēt mūsu sabiedrību signalizē vēstījums "Latvija – neizdevusies valsts". Protams, vajag kritizēt Saeimu un valdību par nepārdomātiem lēmumiem un politiķus – par savdabīgu rīcību. Protams, mūsu valstī ir ne mazums problēmu, to vidū nepilnības veselības aprūpes pieejamībā, pārāk smags birokrātiskais slogs mazajam biznesam, plaisa starp izglītību un darba tirgu un vēl citas. Tomēr, akcentējot problēmas, ir svarīgi neaizmirst par sasniegumiem, kuru vidū ir jau minētā Latvijas dalība NATO, kā arī ES un eirozonā.
Jāatceras arī, ka manipulatīvi vēstījumi virtuālajā vidē nav vienīgais veids, kā izplatās nevēlama ārvalstu ietekme. Ne tikai Baltijas mērogā, bet visas ES līmenī pastāv bažas arī par naidīgu spēku centieniem ietekmēt nākamgad gaidāmās EP vēlēšanas. To ņemot vērā, pagājušajā nedēļā EP deputāti aicināja "dalībvalstis steidzami risināt jautājumus, kas saistīti ar ārpussavienības izcelsmes ziedojumiem politiskajām partijām". Savukārt vēlētājiem jāslīpē kritiskā, racionālā domāšana, lai balsošanas brīdī izdarītu pārdomātu izvēli.