Daudz vērienīgāka sadarbības pakāpe – vienots slepenais dienests – tikmēr ir viens no iemesliem strīdiem ES iekšienē. Nacionālo izlūkdienestu un drošības dienestu darbību koordinējošas pārnacionālas institūcijas (būtībā – Eiropas izlūkdienesta) izveide ir paredzēta vēl Māstrihtas līgumā, tomēr, tā kā dalībvalstīs nav vienprātības par šo sensitīvo jautājumu, vezums no vietas nav izkustējies. Situācija ir tāda pati kā ar Eiropas armiju, vienīgi par vienoto slepeno dienestu publiskajā telpā tikpat kā netiek runāts. Tikmēr tās izveides iecerei netrūkst atbalstītāju Vācijā un Francijā, kamēr Austrumeiropā un tajās tā dēvētās vecās Eiropas valstīs, kuras orientējas uz ASV, ideja tiek viennozīmīgi noraidīta.
Galvenais iemesls, kamdēļ virkne ES valstu neatbalsta neatkarīgas drošības telpas izveidi, ir atkarība, pie kam bieži brīvprātīga, no ASV drošības ziņā, kā arī pamatotas aizdomas, ka struktūru reālā vadība nonāks Berlīnes un Parīzes rokās.
Turklāt Austrumeiropā nav pārliecības, ka abas šīs galvaspilsētas, kurām pēc britu aiziešanas no ES pavērsies plaša rīcības brīvība, būs noskaņotas rēķināties ar austrumeiropiešu viedokli par drošības jautājumiem.
Saprotama ir arī Vācijas un Francijas (vai vismaz ievērojamas daļas šo valstu elites) loģika. Globālā mērogā rit tektoniskas ģeopolitiskās pārmaiņas, veidojas jauna, daudzpolāra pasaules kārtība un apvienotajai Eiropai ir pavērusies iespēja iegūt viena no ģeopolitiskajiem centriem statusu. Katra atsevišķi Berlīne vai Parīze uz to vairs nav spējīgas, šādu mērķi var sasniegt tikai kopīgiem spēkiem un novirzot pa attiecīgajām sliedēm vismaz vairākumu ES valstu.
Vienota armija un arī slepenie dienesti ir obligāti šādu mērogu ambīciju atribūti. Ģeopolitikas augstākajā līgā var spēlēt bez stipras ekonomikas vai resursu trūkuma apstākļos, taču bez saviem bruņotajiem spēkiem un slepenajiem dienestiem iztikt nevar. Un jo vairāk mainīsies pasaules ģeopolitiskā karte, jo aktīvāk Eiropas mērogā tiks virzīta ideja par vienotu militāro un drošības struktūru nepieciešamību, kā arī veikti darbi to izveidei.
Pat ja Berlīnes un Parīzes ģeopolitiskie sapņi paliks nepiepildīti, jau pārskatāmā nākotnē var pienākt diena, kad šie risinājumi kļūst par glābšanas riņķi eiropiešiem. Vai pareizāk – tiem eiropiešiem, kas būs iesaistījušies vienoto struktūru veidošanā.
TrollisJT
Tavs vārds
Gudrinieks