Tā tas bija saprotami un loģiski visos iepriekšējos periodos, proti, vēl pirms Covid-19 pandēmijas un pašreizējās ekonomiskās krīzes, ko izraisīja Krievijas agresija Ukrainā. Taču šodien situācija ir būtiski mainījusies, un katrs veselīgi domājošs cilvēks apzinās, ka pēdējie trīs gadi ir pamatīgi iedragājuši gan Latvijas, gan daudzu citu pasaules valstu ekonomikas, turklāt pašreizējā krīze, kas turpina attīstīties teju katru dienu, nesīs milzīgas un ļoti sāpīgas pārmaiņas katra valsts iedzīvotāja, katras ģimenes un katra uzņēmuma finanšu situācijā.
Tieši tādēļ ārkārtīgi nesaprotama ir politiķu pašreiz piekoptā strausa politika, konsekventi izvairoties atklāti un tieši runāt ar sabiedrību. Tūlīt ir augusta vidus, taču ierēdniecība un valdība potenciālos risinājumus krīzes smaguma mazināšanai plāno un virza apstiprināšanai bruņurupuča ātrumā. Joprojām nav pilnīgi drošas skaidrības ne par atbalsta mehānismu niansēm iedzīvotājiem, ne arī par to, vai iespējamajā ziemas spelgonī ap gadumiju Latvijā vispār pietiks energoresursu. Arī uzņēmēji jau daudzu nedēļu garumā nevar saņemt skaidru atbildi no valsts atbildīgajiem par resursu pietiekamību, kas turklāt virknei uzņēmumu vispār ir stratēģiski izšķirošs jautājums no ražošanas nepārtrauktības viedokļa
Tā vietā, lai skaidri, nepārprotami un precīzi informētu nodokļu maksātājus, kuri faktiski uztur šo milzīgo valsts pārvaldes masu, sabiedrību un uzņēmējus vai nu tur absolūtā neziņā, vai baro ar puspatiesībām. Vismaz pagaidām īsti nevar pārmest melošanu, tomēr atsevišķi signāli, kā arī sarunas ar dažādu jomu ekspertiem vedina domāt, ka ir liela varbūtība, ka atbildīgie par valsts pārvaldību teorētiski it kā stāsta par situāciju, tomēr nepasaka visu līdz galam. Kā saka – melots nav, bet visa patiesība arī atklāta netiek.
Šoreiz tomēr nav tāda situācija, kad puspatiesību stāstīšana būtu attaisnojama ar pseidoargumentu – nevajag priekšlaicīgi izraisīt paniku, pirms ir pilnīga skaidrība par reālo situāciju. Daudziem nosacīta panika jau sākusies, saņemot jaunākos rēķinus. Un to vēl vairāk pastiprina tieši neziņa par valsts plāniem. Šķiet, politiķi negrib saprast, ka šoreiz viņu strausa politika var ļoti dārgi maksāt valsts nākotnei.