Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
Pēc Eurostat datiem, pagājušajā ceturksnī Latvija ar 0,7% izaugsmi ieņem pēdējo vietu

Eiropa aug, Latvija atpaliek

Mēdz teikt, ka mūsu valsts labklājība lielā mērā atkarīga no tā, cik spēcīga ir ekonomiskā attīstība Eiropā. Šo uzskatu nekādā gadījumā nevar apstrīdēt, tomēr pēdējā laikā aizvien vairāk manāms, ka attīstība Eiropā kļūst straujāka, kamēr Latvijā vērojams pilnīgi pretējais.

Vēl pirms dažiem gadiem valsts amatpersonas Latviju visai drosmīgi sauca par zemi ar reģiona straujāko ekonomisko izaugsmi. Diemžēl vakar cita starpā varējām lasīt ziņu no Eurostat datiem, kur apkopots 21 savienības valsts ekonomiskais progress pagājušajā ceturksnī, ka Latvija ar 0,7% izaugsmi ieņem pēdējo vietu. 

Daudziem varētu šķist interesants jautājums, kā esam tik tālu nonākuši, turklāt brīdī, kad mūsu atvērtajai ekonomikai vajadzētu attīstīties straujāk saistībā ar uzlabojumiem ārējos tirgos. Viens no iemesliem ir fakts, ka ES kopējās ekonomikas attīstības tempi gan palielinās, taču iepriekš tik stabilajās Skandināvijas valstīs un Vācijā, kas ir vienas no galvenajiem mūsu eksportētāju partneriem, izaugsme bremzējas. Savukārt tādās valstīs kā Itālija un Spānija, līdzīgi kā savulaik Latvijā, pēc krīzes zemākā punkta sasniegšanas attīstības tempi sāk palielināties.

Vēl viens iemesls, kāpēc tautsaimniecībai neklājas tik labi, kā varētu vēlēties, ir jau neskaitāmas reizes presē minētā problēma ar ES fondu apgūšanu, turklāt šobrīd aizvien vairāk redzams, ka mūsu atkarība no šīs naudas ir kļuvusi jau tik liela, ka, paliekot bez tās, ekonomikai pastāv iespēja nonākt pat krīzes situācijā. Protams, var runāt par ģeopolitiskajiem aspektiem, kas bremzē tranzītu, tomēr, visticamāk, tiklīdz globālā ekonomikas konjunktūra uzlabosies tik tālu, lai būtiski palielinātos pieprasījums pēc izejvielām, ir visai lielas cerības, ka tranzīta apjomi atkal palielināsies.

Vienlaikus ir arī pozitīvas ziņas. Piemēram, Latvijas pārtikas ražotājiem lielā mērā ir izdevies atbrīvoties no Krievijas tirgus atkarības un atrast jaunas nišas pasaules tirgū. Patiesībā ļoti optimistiski varam raudzīties arī uz rūpniecības dzīvotspēju kopumā. Gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn kopējā produkcijas izlaide apstrādes rūpniecībā, atskaitot cenu ietekmi, palielinājusies par 3,6%, kas var šķist maz, tomēr ir visai solīds rādītājs, ja ierēķinām problēmas ar Krieviju, kadru trūkumu, dārgo elektrību un bažas par pasaules ekonomikas ieslīgšanu deflācijā. Domājams, ka progress daudzās iepriekš grūtības piedzīvojušajās ES valstīs būs stimuls izaugsmei arī Vācijai un Skandināvijai, kas savukārt rūpniecības konveijeriem liks straujāk griezties arī Latvijā, stabilizējot arī kopējo situāciju valsts tautsaimniecībā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē