Graudu aspekts ir ļāvis Latvijas eksporta partneru pirmajā desmitniekā ienākt arī pa kādai valstij, kas plašākam iedzīvotāju lokam nebūt nesaistās ar lieliem pārdošanas apjomiem.
Piemēram, šā gada februārī Latvijas lielāko eksporta partneru vidū devīto vietu ieņēma Nigērija ar 3,2% īpatsvaru, šajā valstī pārdodot vairāk nekā uz tādām tradicionālām eksporta valstīm kā Nīderlande, Somija vai Norvēģija un pēdējos gados arī ASV.
Februārī kopējais eksports uz Nigēriju sasniedza 36,7 miljonus eiro un 36 miljonus no tiem veidoja graudkopības produkcija, kas statistikā tiek klasificēta apakšgrupā ''kvieši un kviešu un rudzu maisījums'', liecina Centrālās statistikas pārvaldes datubāzē atrodamā informācija. Graudu pārdošana ārvalstīs pēdējos gados ik pa laikam rada būtisku artavu kopējā mūsu valsts ārējā tirdzniecībā, tādējādi statistikas ailēs lielie eksporta skaitļi redzami ne tikai tradicionālajiem partneriem Eiropā, bet arī Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm.
Tomēr, ja pievēršamies valstīm, kuras uzskatām par tradicionālajiem tirgiem un kur pārdošanas apstākļi nav tik daudz pakļauti ražības aspektiem, skatījums uz notiekošajiem procesiem ir visai atšķirīgs. Atstājot pozitīvo beigām, diemžēl jāsecina, ka Krievijas visai agresīvās retorikas dēļ var nākties samierināties ar eksporta apjomu samazināšanos uz austrumu kaimiņvalsti.
Ja ieroču žvadzināšana pie Ukrainas robežām kļūs skaļāka, ir jārēķinās ar lielāku pretstāvi Krievijas un Rietumu starpā, kas savukārt var novest pie jaunām ekonomiskajām sankcijām.
Vēl viens būtisks aspekts ir pieaugošais spiediens uz rubli un dilstošās Krievijas ārvalstu rezerves, kā rezultātā kaimiņvalstij un tās iedzīvotājiem mazinās iespēja iegādāties importa preces. Tie, kam Krievijā nepatīk Rietumi, uzreiz sāks runāt par to, kā importa produkciju aizvietot ar vietējo, taču, kad šādas deklarācijas izskanēja pēc pirmā iebrukuma Ukrainā un tām sekojošajām sankcijām, tad pašas kaimiņvalsts iedzīvotāji par šo ideju smīkņāja.
Latvijai Rietumu un Krievijas attiecību saasināšanās, iespējams, var draudēt ar to, ka šogad netiksim pie jauna preču eksporta rekorda, taču diezin vai var izraisīt kādus sistēmiskus traucējumus mūsu valsts tautsaimniecībā. Tikmēr, ja runājam par labajām ziņām, ir vērts norādīt uz Lielbritānijas vēl aizvien lielo lomu mūsu valsts eksportā, tādējādi nepiepildoties bažām par to, ka šīs valsts aiziešana no ES radīs lielu robu mūsu valsts eksportā. Arī Eiropas lielākā sala tiek ekonomiski stimulēta, un, piemēram, Latvijas eksportētājus interesējošā britu būvniecības nozare izrāda tendenci atkopties no krīzes. Arī kontinentālā Eiropa noieta ziņā pagaidām izskatās samērā daudzsološa, ļaujot cerēt uz labiem pārdošanas datiem.