Eiropas Komisija (EK) Ungārijai gan ir prasījusi paskaidrot aizliegumu ieceļot ārvalstniekiem, taču kopumā šī situācija atgādina jau martā piedzīvoto, kad Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ceļošanas ierobežošanu, robežu slēgšanu un citu Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu ieviešanu īstenoja katra pēc saviem ieskatiem, un, lai gan ES institūciju līderi uzstājīgi atgādināja par ES vienotību, dalībvalstu pārstāvji šos atgādinājumus vērā neņēma.
Paraugoties plašāk, nav runas tikai par to, ka, piemēram, kultūras cienītāji no Latvijas, uzņēmēji no Lietuvas vai dabas tūrisma entuziasti no Igaunijas septembrī nevarēs aizbraukt uz Ungāriju, bet arī par ES gadiem popularizēto vērtību – dalībvalstu solidaritāti.
Šovasar aptauja, ko ES dalībvalstīs veica kompānija Kantar, jau parādīja, ka 53% ES dalībvalstu iedzīvotāju ir neapmierināti ar ES dalībvalstu savstarpējo solidaritāti Covid-19 pandēmijas laikā.
Jādomā, ka daudziem arī radies loģisks jautājums – ja ES dalībvalstis neprot saskaņot pat stratēģiju nosacījumiem, kas attiecas uz ceļošanu ES iekšienē, tad ko tās vispār prot saskaņot?
Situāciju, protams, vēl vairāk sarežģī tas, ka arī dažādi citi Covid-19 izplatības riskus ierobežojošie pasākumi tiek īstenoti pēc atšķirīgiem principiem. Tas redzams pat Baltijas valstīs. Brīdī, kad interneta medijos lasāms, ka Lietuvā kādai personai atteikšanās uzlikt masku kafejnīcā beigusies ar naudassodu, Igaunijā maskas vispār netiek prasītas. Protams, epidemioloģiskā situācija dažādās ES dalībvalstīs atšķiras.
Taču laiks, kas pagājis kopš 2004. gada 1. maija – Latvijas iestāšanās ES –, ir pietiekami ilgs, lai mūsu valsts iedzīvotāji būtu pieraduši pie vienotiem ceļošanas nosacījumiem visā ES teritorijā un pie saskaņotas stratēģijas problēmu risināšanā.
Labā ziņa gan ir tā, ka ES dalībvalstis vēlas vienoties par kopīgiem kritērijiem ceļošanai un tās ierobežojumiem, un, kā 1. septembrī vēstīja sabiedrisko mediju portāls lsm.lv, ''Vācijas prezidentūra kopā ar EK mēģina izstrādāt vienotas vadlīnijas''.