Pārliecinoši galvenais iemesls, kamdēļ nerietumu valstu plašsaziņas līdzekļos tika runāts par samitu Kanādā, bija fakts, ka pasākumu pirms tā beigām neceremoniāli pameta ASV prezidents Donalds Tramps, pat neslēpjot, ka Izraēlas un Irānas karš viņu interesē daudz vairāk nekā minētā tikšanās. Tostarp šā iemesla dēļ nenotika arī Trampa un Ukrainas prezidenta Vladimira Zelenska tikšanās, kuras laikā pēdējais cerēja pārliecināt ASV prezidentu palielināt sankciju spiedienu uz Krieviju un izmantot savu ietekmi, lai panāktu agresijas pārtraukšanu. Tāpat ASV atteikšanās atbalstīt Krieviju asi nosodošu rezolūciju (kas tiek pamatots ar nepieciešamību saglabāt vidutājas lomu) dēļ, dienas kārtībā šis jautājums netika pat iekļauts.
Pie kam ir maz šaubu, ka Ukrainas jautājums šajā gadījumā ir tikai aisberga pati redzamākā daļa. Trampa administrācijas un pārējo vadošo rietumvalstu vidū aizvien jūtamāk atšķiras viedokļi par pieaugošu skaitu dažādu jautājumu. Kamdēļ būtībā vai ikviens interesents gandrīz tiešsaistes režīmā var vērot, kā vēršas plašumā plaisas un nesaskaņas to valstu vidū, kuras vēl nesen bija pieņemts dēvēt par kolektīvajiem Rietumiem. Un šāda fona dēļ nav arī būtisku iemeslu uzskatīt, ka pavisam drīz gaidāmais Ziemeļatlantijas alianses samits šajā ziņā būs atšķirīgs.
Jāatgādina, ka dažādas kolektīvo Rietumu struktūras, no kuru ietvaros pieņemtajiem lēmumiem vēl nesen bez īpaša pārspīlējuma bija atkarīga liela skaita dažādu procesu gaita globālā mērogā, pēdējo gadu laikā arī bez iekšējas šķelšanās bija zaudējušas lielu daļu bijušā spožuma un ietekmes. Tomēr tās jebkurā gadījumā bija rietumvalstis vienojošas un šo valstu kopējo viedokli paudošas organizācijas, klubi, apvienības u. c.
Šis fakts savukārt bija viens no iemesliem (ne vienīgais, protams, taču gana būtisks), kamdēļ pat atklāti antirietumnieciska publika nevarēja šo nostāju neņemt vērā. Savukārt, ja vienotības vairāk nav, tad arī Rietumu struktūru teiktais nerietumu pasaules acīs ir ne vairāk kā vārdi bez reāla seguma. Un šāda situācija (ar tendenci pasliktināties) diezin vai ir tas, pēc kā ilgojas savstarpējās pretrunās slīgstošo rietumvalstu galvenās politiskās nometnes.