Galvenais NATO problēmu cēlonis ir fakts, ka alianses vadošajai valstij ASV virknes iemeslu dēļ vairāk nepietiek resursu militārā bloka uzturēšanai. Līdzīgi kā vēstures gaitā tas noticis ar daudzām citām lielvarām, arī ASV ambīcijas ir izrādījušās lielākas par ekonomiskajām, politiskajām un militārajām iespējām.
Vismaz tā daļa ASV politiskās elites, kuru pārstāv prezidents Donalds Tramps, apzinās katastrofas mērogus un cenšas glābt, kas vēl glābjams, tajā skaitā uz pārējo NATO valstu rēķina. No pēdējām tiek prasīta militāro izdevumu palielināšana, pat necenšoties slēpt, ka papildu līdzekļus ASV plāno tērēt galvenokārt savām vajadzībām. Tāpat ASV prezidents sāk atteikties no alianses dalības pasākumos, kurus uzskata par neizdevīgiem.
Ļoti ticams, ka šo situāciju NATO vadošās Eiropas valstis varētu arī pieciest, tomēr militārā joma ir tikai daļa no kopējā saraksta. Uz eiropiešiem (un ne tikai uz viņiem) tiek izdarīts ievērojams spiediens, lai panāktu ekonomiskās politikas pārskatīšanu un ievirzīšanu ASV daudz izdevīgākā gultnē.
Rezultātā tuvojas norietam arī stāvoklis, kad ASV sabiedrotie mainīja ekonomiskos ieguvumus pret ģeopolitisku pakļaušanos (lai arī ar atsevišķiem sacelšanās mēģinājumiem) ASV interesēm. Uz kuģa arī ir sācies dumpis vairāku valstu izpildījumā, pie viena aktualizējot arī savstarpējās pretrunas apvienotās Eiropas iekšienē.
Galvenās nemieru cēlājas ir Francija, kur izplatās viedoklis, ka Eiropai (protams, Parīzes vadībā) ir jāizmanto ASV vājums, lai veidotu jau savu, Eiropas armiju un atgūtu ģeopolitisko suverenitāti, kā arī Turcija. Ankaras stratēģiskās intereses aizvien biežāk nonāk atklātā pretrunā ar NATO deklarēto kursu, bet savs krekls šādos gadījumos vienmēr ir tuvāks.
Pie neapmierinātajiem jāpieskaita arī Vācija, kurai Trampa politika sola milzu problēmas un kura šā iemesla dēļ cer uz vecās kārtības (demokrātu) atgriešanos. Lieki piebilst, ka tas nevairo uzticību starp Berlīni un galvenokārt Austrumeiropas valstīm, kuras savukārt steidzas pieņemt jaunos noteikumus.
Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Kopējie pretrunu mērogi ir tādi, kas liek uzdot jautājumu par rīcības plāniem Latviju atklāti biedējošajam gadījumam, ja NATO izrādīsies funkcionēt atklāti nespējīga organizācija vai pat vispār beigs pastāvēt.
Irlielāmērāticams
trusis nejaukais
Tavs vārds