Pirmkārt, Centrālā statistikas pārvalde paziņoja, ka šā gada otrajā ceturksnī, ''salīdzinot ar 2019. gada otro ceturksni, Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms samazinājies par 9,8%'', un akcentēja, ka ''IKP ietekmēja apjoma samazinājums ražojošajās nozarēs par 3,8% un pakalpojumu nozarēs par 11%''. Otrkārt, Slimības profilakses un kontroles centra dati par jaunatklātajiem Covid-19 gadījumiem parādīja: koronavīruss SARS-CoV-2, kas izraisa saslimšanu ar Covid-19, nekur nav pagaisis. Treškārt, gan ekonomiku raksturojošie dati, gan jaunatklāto Covid-19 gadījumu dati nebija iepriecinoši daudzviet Eiropā un arī citur pasaulē.
Jāsecina arī: kamēr ezoteriski noskaņoti personāži sociālajos tīklos fanātiskā ticībā apgalvo, ka mūsu nācijai Covid-19 riski ir niecīgi, un par ezoteriķiem savukārt ironizē intelektuāļi – Latvijas politisko un socioloģisko procesu eksperti –, tikmēr bezkaislīgos statistikas datos ir skaidri iezīmējies tas, ka Covid-19 ir globāla problēma, kas uz mūsu valsti un mūsu nāciju attiecas tieši tāpat kā uz jebkuru citu valsti un nāciju.
Līdz ar to likumsakarīgi rodas jautājums, kāds plāns ir mūsu valdībai un Saeimai šajos apstākļos, kad Latvijas ekonomikā vērojama lejupslīde, bet Covid-19 izplatības riski joprojām pastāv. Tāds scenārijs, ja valdība nolemtu ieviest ļoti spēcīgus ierobežojumus, kas valsti virzītu uz vēl lielāku ekonomikas lejupslīdi, var izrādīties visai bīstams, jo atšķirībā no turīgajām Eiropas valstīm Latvijā finansiālās drošības spilvens ne tikai daudziem iedzīvotājiem, bet arī daudziem uzņēmumiem un publiskajam sektoram ir niecīgs. Turklāt daudzu nozaru darbības atkal apturēšana prasītu ļoti spēcīgus kompensējošos atbalsta mehānismus, ar kuru ieviešanu Latvijā vismaz līdz šim veicies visai viduvēji.
Protams, pie varas esošie politiķi var arī nedarīt neko, var ļaut visam ritēt savu gaitu, uzskatot, ka visu izšķirs tas, cik racionāla būs katra Latvijas iedzīvotāja paša rīcība.
Tomēr valdībai vajadzētu vērsties pie sabiedrības ar konkrētu informāciju, lai gan uzņēmēji, gan arī pārējā sabiedrība zinātu, ar ko jārēķinās vismaz tuvāko mēnešu laikā.
Galu galā valdībā strādā ļoti pieredzējuši politiķi, nevis tādi politikas iesācēji, kuru ieskatā politiķa galvenā misija ir aģitācijas materiālu dalīšana un sarunas ar garāmgājējiem pirms Rīgas domes vēlēšanām.