Jau pati Hamburgas izvēle par samita norises vietu slēpj zināmu simbolismu. Lielā skaita visa veida protestētāju dēļ šāda līmeņa samiti pēdējos gados visbiežāk tiek aizvadīti "aiz slēgtām durvīm» – maksimāli norobežojoties no sabiedrības. Vācijā šādas norobežošanās nebūs, pat neraugoties uz protestētāju pūļiem. Apvienojumā ar faktu, ka samits notiek senā ostas pilsētā un tirdzniecības centrā, tam vajadzētu demonstrēt Vācijas ekonomikas atvērtību un gatavību cīnīties pret ekonomisko protekcionismu. Tagad Berlīnei atliek cerēt, ka tās simbolisko žestu novērtēs ne tikai antiglobālisti, anarhisti un cita līdzīga publika, bet arī pārējie G20 samita dalībnieki.
Vienlaikus jāšaubās, vai Hamburgas samita laikā izskanēs kas vairāk par dežurējošām frāzēm par nepieciešamību cīnīties pret protekcionismu, klimata izmaiņām u. c., jo lielvalstu vadītāji ir fokusējušies galvenokārt uz politiku.
Visvairāk uzmanības tiek pievērsts faktam, ka Hamburgā pirmoreiz klātienē tiksies ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Lai arī netrūkst iemeslu uzskatīt, ka šī tikšanās būs tikai abu līderu personiska iepazīšanās, bet drīzas un plašākas vienošanās starp lielvalstīm nav gaidāmas, spriedze ASV un Krievijas attiecībās, abu politiķu personības, kā arī cerības uz kaut vai īslaicīgu kompromisu, piemēram, Sīrijas jautājumā, ir padarījušas tikšanos par vispārējās uzmanības objektu.
Pateicoties šādam fonam, mazāk vērības tiek pievērsts faktam, ka pastāv virkne citu pretrunu, par kurām vēlas runāt samita dalībnieki. Tradicionālajām domstarpībām starp attīstītajām un attīstības ekonomikām ir pievienojušās arī pretrunas starp ASV un to sabiedrotajiem Eiropā Ziemeļatlantijas alianses ietvaros, pretrunas starp ASV un Eiropas Savienību (ES) jautājumā par jau pieminēto protekcionismu, starp ASV un daļu tā dēvētās vecās Eiropas jautājumā par ekonomiskajām attiecībām ar Krieviju, it īpaši par Krievijas gāzes piegādēm utt. Tāpat aizvien vairāk sarežģās ASV un Ķīnas, kā arī Ķīnas un ES attiecības, turklāt pirmajā gadījumā ne tikai ekonomisku, bet vismaz tikpat lielā mērā arī politisku iemeslu dēļ.
Kopumu pretrunu – kā ekonomisko, tā politisko – ir sakrājies tik daudz, ka atsevišķu analītiķu apgalvojumi par to, ka Hamburgas samits gatavojas kļūt par ģeopolitiski diplomātisko kaujas lauku, pat nešķiet īpaši pārspīlēti. Ir skaidrs, ka galvenā uzmanība tiks veltīta nevis pašas tikšanās darba kārtībai, bet gan mēģinājumiem risināt divpusējās vai daudzpusējās problēmas, par ko uzskatāmi liecina arī tas, ka samita priekšvakarā virkne valstu vadītāju tikās klātienē ar mērķi saskaņot viedokļus un rīcības plānus. Tajā pašā laikā neatbildēts paliek jautājums par to, kurš tad īsti risinās globālās ekonomikas problēmas, kuru dēļ vispār jau ir parādījies tāds formāts kā G20 valstu līderu samits.
Jau-tā-jums