Ruks, iespējams, ir labākais Valsts policijas priekšnieks, kāds līdz šim pieredzēts, jo viņam piemīt spēja un atvērtība skaidrot, informēt un argumentēt, kā arī atbildēt uz sistēmas kritiku, tādēļ gribas lietot maigāko iespējamo raksturojumu viņa reakcijai uz Jēkabpils traģēdiju – policijas priekšnieks pieļauj kļūdu, jo nav pareizi nomērījis temperatūru sabiedrības reakcijā.
Ruks acīmredzami nav sapratis, ka uzticība iekšlietu sistēmai ir pilnīgi un galīgi zaudēta un tās atjaunošanai bija jāsper ātri un izlēmīgi soļi. Jēkabpils policijas vietējā vadība un ar šo lietu saskarsmē bijušie policisti bija nekavējoties jāatstata no pienākumu pildīšanas, lai nerastos aizdomu ēna, ka viņu klātbūtne ietekmē iekšējo izmeklēšanu par pieļautajām kļūdām un neizdarībām.
Taču Ruks sliktākajās postpadomju tradīcijās primāri aizsargā sistēmu, atrodot aizvien jaunus un absurdākus skaidrojumus, kādi robi likumos esot policistiem sasējuši rokas. Problēma esot sistēmiska, saka Valsts policijas priekšnieks, ar to acīmredzami cenšoties atbildību no konkrētām policijas amatpersonām novelt uz kaut kādiem likumos trūkstošiem burtiem, kas traucējuši novērst briestošo slepkavību, vēl pirms atbildība tiek prasīta no viņa paša. Jā, problēma ir sistēmiska, tā ir policijas kā pēdējā postpadomju mentalitātes mantojuma problēma ar visu tās kropli greizo izpratni par šāda tipa noziegumiem.
Nav noslēpums, ka, apstiprinot ikvienu jaunu Valsts policijas priekšnieku vai iekšlietu ministru, pirmais jautājums, kas dzirdams varas gaiteņos, ir, vai šis ir sistēmas cilvēks un vai sistēma šo cilvēku pieņems, ja kandidāts pie tās nepieder, kā tas mēdz būt ministra gadījumā. (Tāpēc pie iekšlietu ministra kā ārpussistēmas cilvēka pēc izlēmīgiem lēmumiem šajā situācijā, šķiet, vērsties būtu vēl bezjēdzīgāk.)
Tikai ja šī mītiskā sistēma pārliecinās, ka tās pašsaglabāšanās intereses stāvēs pāri visam, tā akceptē jauno priekšnieku, kuram šis likums būs jāievēro, lai neizjauktu kādu trauslu līdzsvaru sistēmā, kas atražo sevi visā savā nepilnībā, pamostoties tikai tad, kad jāsargā pašai sevi.