To ņemot vērā, pārdomas raisa šovasar vērojamās diskusijas par literāro darbu un citu kultūras izpausmju izvērtēšanu, kas Latvijā savu spilgtāko izpausmi ieguvušas asajos strīdos par un ap Rūdolfa Blaumaņa lugu Skroderdienas Silmačos, kuru vismaz vienreiz ir redzējuši daudzi mūsu valsts iedzīvotāji. Diemžēl šajos strīdos pavīd arī bīstami aspekti.
Latvijas sabiedrība ir neliela, un daudziem cilvēkiem paziņu, draugu vai radu lokā ir kāds mūsdienu literāts, un līdz ar to nav šaubu, ka literāti ir tādi paši cilvēki kā citu jomu pārstāvji. Arī literātiem var būt diskutabli uzskati par politiku, ekonomiku, kultūru, izglītību, veselības aprūpi un citām tēmām. Turklāt šie diskutablie uzskati var atspoguļoties konkrētā autora daiļradē. Latviešu (un, protams, arī citu tautu) literatūrā netrūkst pat tādu piemēru, kad autora uzskati ir visai radikāli un darba sižets ir viena vienīga ''labo cīņa pret sliktajiem''.
Nenoliedzami, literārais darbs ir jāciena kā autora personības un talanta apliecinājums, taču literārais darbs arī nav jāpaceļ uz pjedestāla kā neaizskarams svētums, par kuru vispār nedrīkst diskutēt.
Diskutēt ne tikai drīkst, bet pat vajag. Turklāt tādas tiesības paredz arī Satversmē definētā vārda brīvība. Taču bīstamība parādās tad, ja šajās diskusijās kāds pretendē uz ''vienīgo pareizo viedokli'' un uzskata, ka lasītāji (vai izrādes skatītāji) bez šī «pareizā» viedokļa paudēja skaidrojuma nesapratīs, kā literāro darbu (izrādi, filmu u. c.) uztvert. Respektīvi, bīstama ir ne jau diskusija par tautā iemīļotu izrādi un citām kultūras vērtībām. Bīstama ir tendence uzskatīt, ka sabiedrība bez to cilvēku, kuri sevi uzskata par patiesības praviešiem, norādēm nespēs objektīvi paraudzīties, piemēram, uz XX gadsimta sākumā sarakstītu lugu.
Nostāja – mēs visai sabiedrībai noteiksim, kā jāuztver šī luga (grāmata, filma) – vai kā svētums, par ko ir nepieļaujami vispār diskutēt, vai arī kā novecojusi pagātnes palieka, – ir solis uz Satversmes 100. pantā aizliegto cenzūru. Taču arī 2020. gadā ir svarīgi cienīt viedokļu dažādību.