Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,883 miljoni iedzīvotāju, pērn bija ieradušies 23,5 tūkstoši bēgļu no Ukrainas. Līdzīga tendence − iedzīvotāju skaits audzis uz tūkstošiem Ukrainas bēgļu rēķina − vērojama arī Igaunijā un Lietuvā.
Bēgļu masveidīga uzņemšana Baltijai ir jauna pieredze. XXI gadsimta otrajā desmitgadē, kad Eiropas Savienībā (ES) daudz tika spriests par bēgļiem no Āfrikas un Āzijas, Baltijas valstis viņu klātbūtni izjuta minimāli, jo atšķirībā no Dienvideiropas neatrodas tuvu tiem reģioniem, no kuriem bēgļi mēdz šķērsot ES robežu. Par Ukrainas kara bēgļu uzņemšanu vispirms jāteic, ka tā ir mainījusi mūsu sabiedrības domāšanu no palīdzības gaidīšanas uz palīdzības sniegšanu. Ja vērtē ekonomiskā aspektā, tad daudzi Ukrainas bēgļi droši vien nepaliks dzīvot un strādāt Baltijas valstīs, bet atgriezīsies savā valstī, tiklīdz tur situācija normalizēsies. Tomēr šo bēgļu iespējas atrast darbu Baltijā ļauj izvērtēt to, cik elastīga un strādātgribošiem cilvēkiem atvērta ir profesionālā vide mūsu reģionā un kāds atbalsts ir pieejams darba meklētājiem.
Ja vērtē situāciju psiholoģiskā aspektā, tad no Krievijas impēriskajām ambīcijām daudz cietušo latviešu, igauņu un lietuviešu empātijas līmenis pret Ukrainas bēgļiem ir ārkārtīgi augsts. Nav vajadzīgas īpašas kampaņas un atklātās vēstules, lai daudzi baltieši identificētos ar cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas izraisītā kara Ukrainā.
Atbalsts Ukrainas bēgļiem, ko apliecina Baltijas valstu iedzīvotāji, ir arī spēcīgs pretarguments visiem tiem, kuri latviešiem, igauņiem un lietuviešiem pārmet ne īpaši draudzīgu attieksmi pret cittautiešiem. Patiesībā baltiešiem ir visnotaļ toleranta attieksme pret cittautiešiem, tikai ne pret tiem, kuri uzvedas kā okupanti.
Savukārt Baltijas valstīs mītošajiem Kremļa faniem, kurus tracina atbalsts Ukrainai, palīdzība kara bēgļiem, Ukrainas karogs un himna, kā arī ukraiņu patriotiskās dziesmas, vienkārši atliek samierināties, ka gan Latvija, gan kopumā ES ir definējusi, ka Ukrainu atbalstīs tik ilgi, cik būs nepieciešams.
Nesen seminārā, kas noritēja Eiropas Parlamentā, eksperti pauda, ka nopietnākie konflikti mūsdienās norit starp demokrātiskajām valstīm un autoritārajām valstīm un Krievijas izraisītais karš Ukrainā ir autoritāras valsts uzbrukums demokrātiskai valstij. Līdz ar to Ukrainas uzvara ir visas demokrātiskās pasaules interesēs.