Aptaujas rāda, ka pieaug iedzīvotāju bažas par turpmāko labklājību, pastiprinās finansiālā piesardzība un tiek izvērtēta dažādu tēriņu lietderība, apzinoties to, ka piedzīvojam naudas vērtības kritumu un par simts eiro var iegādāties mazāk preču nekā pirms dažiem gadiem. To ņemot vērā, likumsakarīgs ir jautājums, kādas sekas Latvijā jūtamā inflācija var radīt. Visticamāk, sarežģīti laiki turpināsies tām nozarēm, kuras ir saistītas ar dzīves svinēšanu, piemēram, ar restorānu un izklaides pasākumu apmeklēšanu. Turklāt šīm nozarēm par izdzīvošanu ir nācies cīnīties jau kopš 2020. gada pavasara, kad sākās Covid-19 pandēmija.
Ekonomistu ieskatā tuvākajā laikā būtisks uzplaukums nav gaidāms arī ilgtermiņā lietojamu mājas preču tirdzniecībā, jo daudzi iedzīvotāji ledusskapjus, plauktus un tamlīdzīgas preces iegādājās jau epidemioloģisko ierobežojumu laikā un pagaidām šo preču nomaiņa nav vajadzīga.
Atšķirīgi ir viedokļi par tūrisma industrijas un starptautisko pasažieru pārvadājumu nākotni, jo, no vienas puses, iedzīvotāji pauž gatavību taupības nolūkos atteikties no atpūtas ceļojumiem un biznesa vidē pastāv uzskats, ka darījumu braucienos un korporatīvajos pasākumos iztērēts bezjēdzīgi daudz laika un naudas, bet, no otras puses, epidemioloģisko ierobežojumu laiks ir parādījis, ka vispār bez ceļošanas iztikt nevar.
Jāsecina, ka iespaidīgā inflācija, kas ietver arī pārtikas un energoresursu cenu kāpumu, atstās negatīvu iespaidu uz vairākiem tautsaimniecības segmentiem vismaz līdz nākamā gada vasarai un ir iespējams, ka daļa grūtībās nonākušo nozaru pārstāvju dosies darba meklējumos uz citām valstīm, palielinot aizbraucēju statistiku.
Taču būtisks jautājums ir saistīts arī ar to, vai cenu kāpums novedīs pie sociālo problēmu saasināšanās tik plašā mērogā, lai tam būtu politiska ietekme. Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām gan ir vēl gandrīz četri gadi. Eiropas Parlamenta vēlēšanas gaidāmas 2024. gadā, un pie durvīm vēl neklauvē arī pašvaldību vēlēšanas. Ir visai ticams, ka līdz brīdim, kad būs jādodas uz vēlēšanu iecirkņiem, sabiedrības dienaskārtība būs mainījusies un inflācija vairs nebūs viena no noteicošajām aktualitātēm.
Tomēr vajadzētu apzināties, ka patlaban jūtamā finansiālā spriedze apvienojumā ar ģeopolitisko nestabilitāti un epidemioloģiskajiem riskiem var izrādīties piemērota augsne ārkārtīgi spēcīgam populismam.