Savā ziņā šīs vēstules nosūtīšanas laiks ir visai simbolisks un varbūt pat apzināts – jo tieši šonedēļ Saeima sāka skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu.
Būtībā no VK vēstules var izdarīt secinājumu – tā vietā, lai ar visvisādiem attaisnojumiem (bet galvenokārt ar argumentu – naudas vairāk nav un jāiztiek ar to, kas nu ir) atkautos no tiem, kuri gan lūdz, gan kategoriski pieprasa palielināt finansējumu, un vienlaikus spriestu, vai un kurus nodokļus palielināt, lai iekasētu vairāk naudas budžetā, valsts pārvaldei būtu skrupulozi jāizvērtē savu tēriņu struktūra, un rezultāts varētu būt diezgan iespaidīgs naudas daudzums, ko neiztērēt tur, kur tas nav vajadzīgs, bet izlietot tam, kam to tiešām vajag.
Diezgan precīzi VK secinājumus vēstulē Saeimai izskaidro valsts kontrolieris Edgars Korčagins: "Sadalot valsts "maciņu", ik gadu tiek secināts, ka naudas visām vajadzībām nepietiek. Ieviešot VK sniegtos ieteikumus atsevišķās nozarēs, varētu panākt izmaksu samazinājumu vai ieņēmumu palielinājumu un ieguvumus valsts, pašvaldības vai konkrētu sabiedrības grupu līmenī. Šo ieguvumu apmērs ir, sākot no dažiem desmitiem tūkstošu līdz vairākiem miljoniem eiro. Esam apkopojuši un nosūtījuši Saeimai informāciju par VK sniegtajiem, bet vēl neieviestajiem ieteikumiem, kas varētu pozitīvi ietekmēt valsts budžetu. VK sagaida, ka šī informācija būs noderīga Saeimas deputātiem, strādājot pie 2025. gada budžeta likuma."
Ja Saeimas deputāti izlemtu patiešām nopietni iedziļināties 10 lappušu garajā (vai patiesībā īsajā) VK vēstulē, no kurām astoņās lappusēs ir lasāma skaidri un viegli saprotama informācija tabulu veidā, viņi pārliecinātos, ka bez īpašas piepūles un salīdzinoši īsā laikā teju katras nozares ministrijas pārvaldībā esošajās nozarēs un padotības iestādēs varētu vai nu ietaupīt uz tēriņu samazināšanas rēķina, vai palielināt ieņēmumus.
Taču pārsteidz kāda nianse – lielākā daļa VK ieteikumu nav jauni, tomēr izskatās, ka kāds vai kādi valsts naudas administrētāji spītīgi ignorējuši revidentu secināto un ieteikumus. Tāpēc vērts nopietni apsvērt – varbūt nepieciešams pastiprināt VK secinājumu un ieteikumu statusu, proti, valsts pārvaldei ir nevis jāiepazīstas un jāpieņem zināšanai VK ieteikumi, bet tie operatīvi jāizpilda.