Tiesībsarga birojs arī aicina informēt par maksājumiem un pirkumiem, kas tiek prasīti no vecākiem, kuru bērni apmeklē pašvaldību dibinātās skolas vai bērnudārzus.
Tiesībsarga aktualizētie temati izgaismo tādus aspektus, kurus ironiski varētu dēvēt par "Ko Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) jums nestāsta", jo LIZDA retorika jau daudzus gadus koncentrējas ap diviem saukļiem – "Pedagogi grib lielākas algas!", "Izglītības un zinātnes ministrija mūs nesaprot!". Taisnības labad gan jāpiebilst, ka profesionālas, analītiskas diskusijas par izglītības saturu risina dažādu mācību priekšmetu pedagogi, piemēram, Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrība.
Tomēr, ja raugās uz izglītības jomu plašāk, tad vislielākās bažas rodas par to, vai visu līmeņu izglītība, ko iespējams iegūt Latvijā, atbilst XXI gadsimta realitātei. Daudzas laikrakstā Diena, žurnālā Dienas Bizness un citos medijos aktualizētās tēmas norāda uz to, ka bažām ir pamats, taču nav tā, ka viss būtu slikti. Faktiskā bezdarba līmenis maijā ir noslīdējis zem 6%, pēdējos gados ir samazinājusies cilvēku pārcelšanās no Latvijas uz turīgākām valstīm, un līdz ar to var secināt, ka mūsu valstī iegūtā izglītība daudziem ļauj Latvijā atrast darbu un nodrošināt vairāk vai mazāk pārtikušu dzīvi.
Tomēr ir skaidrs, ka tehnoloģiju attīstība aizvien vairāk ietekmēs uzņēmējdarbību un citas jomas, atnesot ne mazums pārmaiņu. Pirms 20–25 gadiem daudzi nenovērtēja pārmaiņas, ko izraisīja interneta izplatība, un vēlāk bija spiesti atzīt, ka preču un pakalpojumu tirdzniecību e-vidē vajadzēja sāk ātrāk un ka attālinātās saziņas ieviešana, atsakoties no ieraduma visu apspriest klātienē, būtu ietaupījusi daudz laika un naudas. Patlaban pret mākslīgā intelekta risinājumiem daļai sabiedrības ir līdzīga attieksme kā savulaik pret sociālajiem tīkliem – kā pret izklaidi, kura strauji kļuvusi populāra, bet no modes atkal izies. Taču tā nenotika ar sociālajiem tīkliem un var nenotikt arī ar mākslīgo intelektu.
Tādēļ temats, kam būtu jābūt izglītības jomas līderu – sākot no Izglītības un zinātnes ministrijas un LIZDA līdz mācību iestāžu vadībai – uzmanības lokā, ir jaunās paaudzes sagatavošana dzīvei šo laiku realitātē un nākotnē, nevis pagātnē.