Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +1 °C
Viegls lietus
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Izglītības reformu fiasko

Izglītības nozare Latvijā ir reformēta gadiem. Ir optimizēts un pāroptimizēts skolu tīkls, nauda bēgusi no skolēna, tad tam sekojusi, tad atkal bēgusi.

 Ir attīstīti pilotprojekti un superpilotprojekti, neatskatoties pagātnē, kad skolēniem bija arī kaut kas jāzina, ieviesta kompetenču izglītība. Vienlaikus ir bezgalīgi vilcināta skolotāju algu solījumu izpilde, reālo slodzi uz vienu skolotāju palielinot un tagad apkraujot arī ar atskaitēm par mistisko "kompetenču" ieviešanu.

Un – kāds rezultāts? "Šobrīd izmisums ir pārņēmis pat tos kolēģus direktorus, kuri izsenis bijuši pozitīvi noskaņoti. Tā krūzīte ir tik pilna, ka daudz kur ir skumji, direktori ir izmisumā", Latvijas Televīzijai atzina modernajām vēsmām parasti tik atsaucīgais Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns. "Skolotāju trūkums ir traģisks. Ja steigšus netiks risināta problēma ar jauno pedagogu sagatavošanu, nebūs iespējams aizpildīt tukšās skolotāju vieta", Dienai teica Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes dekāne Linda Daniela.

Punktu ir pielikusi haotiskā izglītības sistēmas pārvaldība kovida ierobežojumu apstākļos un lēmums par skolotāju obligāto vakcināciju. Vecāka gadagājuma skolotājiem kovida realitāte bijis pēdējais piliens, lai izšķirtos par aiziešanu. Taču Izglītības ministrijas vadība gadiem nav risinājusi briestošo pedagogu trūkuma krīzi un pat šodien turpina uzstāt uz to, ka vajag vēl "paoptimizēt skolas". "Viens skolotājs taču var blokos darboties, kaut trīs skolās... Direktori instrumentus neprot izmantot," uz Kalvāna izmisīgo jautājumu, kā organizēt darbu, ciniski atbildēja izglītības ministres Anitas Muižnieces padomnieks Jānis Ozols. Diemžēl ministrijas politiskās vadības maiņa no JV uz JKP tās izpratnē un attieksmē nav mainījusi neko. Kā secinājusi Rīgas domes Izglītības komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka (LA), viens no būtiskiem krīzes cēloņiem ir "publiskajā vidē ilgstoši kultivēts viedoklis, ka valstī skolotāju esot par daudz".

Reālās situācijas apzināšanās notikusi arī caur galvenās "sistēmas modernizētāju" svētās govs – kompetenču izglītības – oreola izklīdināšanu. Latvijas vadošās uzņēmēju organizācijas, LU, RTU, kā arī fizikas skolotāji nākuši klajā ar vēstuli Valsts prezidentam, premjeram, ekonomikas ministram un Mužniecei ar lūgumu šo eksperimentu izbeigt vismaz fizikā. "Esam strauji lejupejošā līknē. Šī situācija apdraud ne tikai Latvijas sekmīgāko uzņēmumu iespējas ilgtermiņā turpināt darbu Latvijā (..), bet arī degradē Latvijas vidējās izglītības statusu, kā obligāta sastāvdaļa vairs nav jauniešu izpratne vismaz par dabaszinātņu pamatiem".

Loks noslēdzies. Jautājums tikai – kurš par to atbildēs

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē