Pozitīvais ir tas, ka valstiskā līmenī tiek domāts par rīcības scenārijiem rudenim un ziemai, jo, pirmkārt, Latvijai raksturīgo klimatisko apstākļu dēļ drīzumā cilvēki vairs nevēlēsies ēst āra terasēs un apmeklēt brīvdabas pasākumus, otrkārt, ar pulcēšanos un pārvietošanos saistītajām nozarēm šoruden atšķirībā no 2020. gada nav finansiālā drošības spilvena, jo 2019. gada peļņa jau notērēta, bet šīs vasaras sezona bija par īsu, lai izveidotu būtiskus uzkrājumus ziemai. Protams, pat pandēmijas novārdzinātajās nozarēs ir uzņēmumi veiksminieki, kuri pratuši nodrošināt iespaidīgu apgrozījumu un pat peļņu, bet vispārējā situācija ir tāda, ka, ja tiks ieviesti ierobežojumi, atkal būs vajadzīgs valsts atbalsts.
Tajā pašā laikā plašu uzmanību ir izpelnījusies ziņa, ka Dānija plāno līdz 10. septembrim atcelt visus ar pandēmiju saistītos ierobežojumus. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pandēmijas laikam izvēlētā stratēģija būtiski atšķiras, un par Dāniju var sacīt, ka tā straujā tempā pieņēmusi precīzus lēmumus. Jāatceras, ka 2020. gada martā Dānija bija viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kas paziņoja gan par robežu gandrīz pilnīgu aizvēršanu, gan par plašiem ierobežojumiem valsts iekšienē. Taču ir arī būtiski uzsvērt, ka ziņas par Dānijas lokdaunu nāca vienlaikus ar ziņām par valsts atbalsta pasākumiem tiem iedzīvotājiem, kuru labklājību grāva Covid-19 krīze. Savukārt šo vasaru minētajā ziemeļvalstī raksturo pakāpeniska ierobežojumu mazināšana, un tas tiek saistīts ar raito vakcinācijas gaitu.
Pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem šā gada 30. augustā vakcināciju pret Covid-19 Dānijā bija noslēguši 83,5% to iedzīvotāju, kuri ir vecāki par 18 gadiem, un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES (vidēji ES/Eiropas Ekonomiskajā zonā – 67,3%, Latvijā – 45,5%).
Protams, nav pamata idealizēt kādu citu valsti un noniecināt mūsējo, jo Latvija nudien nav pasaulē vienīgā valsts, kurā ir problēmas, tomēr Dānijas modelis liek domāt, ka izlēmīga rīcība var izrādīties efektīvāka nekā iegrimšana tehniskos sīkumos. Ja reiz lokdauns, tad bez tādām niansēm kā atļauto un aizliegto preču saraksts. Ja reiz valsts pabalsti ierobežojumu skartajiem iedzīvotājiem, tad bez sīkumainas knapināšanās, kuram dodam, kuram ne. Un ja reiz ierobežojumu atcelšana, tad arī praktiski visā pilnībā.
Izlēmīgas rīcības piemērs
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien, 2. septembrī sasaucis Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdi, aicinot valdības sociālos un sadarbības partnerus, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus sniegt priekšlikumus, kā kopīgiem spēkiem nodrošināt atvērtu tautsaimniecību rudens un ziemas periodā, informē Valsts kanceleja.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.