Taču nenoliedzami finanšu sektora virāžas mudinājušas diskutēt, vai vēlamies būt valsts ar pēc iespējas atvērtāku ekonomiku, vai arī tieši pretēji. Lietojot psiholoģijas terminoloģiju, uzvirmojušas diskusijas, ka valstiskā mērogā jāizšķiras, vai mūsu tautsaimniecība vēlas būt ekstraverta vai introverta.
Patlaban daudz vairāk ir to faktoru, kas liecina, ka Latvijas ekonomika bijusi, ir un, visticamāk, arī būs ekstraverta.
Par to vēsta pagātnes pieredze – patīk tas vai nepatīk, bet mūsu zeme vēsturiski bijusi atvērta ekonomiskajai sadarbībai ar citām zemēm. Arī pēdējā laikā vērojams, ka Latvijas ekonomika ir atvērta un orientēta uz starptautisko sadarbību. To akcentējis ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, domnīcas Certus pārstāvji, uzņēmēju organizācijas un ekonomikas analītiķi. To, ka mūsu valsts tautsaimniecība virzās pa ekstraverto ceļu, veicina arī ģeogrāfiskā situācija, kas mudina attīstīt tādas nozares kā tranzīts un starptautiskais darījumu tūrisms. Ar ekonomikas ekstraverto attīstības ceļu saistītas arī ārvalstu investīcijas Latvijā, kā arī mūsu valsts uzņēmēju visnotaļ veiksmīgie centieni strādāt dažādos eksporta tirgos.
Laiku pa laikam gan dzirdami viedokļi, ka Latvijas ekonomikai vajadzētu kļūt introvertākai, respektīvi, noslēgtākai. Daļā sabiedrības vērojama vēlme, lai mūsu valsts ierautos savā čaulā, un emocionālajā aspektā šo vēlmi var saprast, jo XX gadsimtā citu valstu intereses un ideoloģijas Latvijas iedzīvotājiem radījušas daudz ciešanu un zaudējumu. Taču patlaban, XXI gadsimtā, aktuāls jautājums ir, vai tad, ja Latvija ietu introvertu ekonomiskās virzības ceļu, būtu iespējams nodrošināt tādu sabiedrības labklājības līmeni, lai no šejienes neaizbrauktu vispār gandrīz visi iedzīvotāji – bēgot no nabadzības un perspektīvu trūkuma? Pasaulē, protams, ir vienlaikus turīgas un ekonomiskajā aspektā introvertas valstis, tomēr tām ir no Latvijas atšķirīga resursu un pieredzes bagāža.