Nesen sociologs, pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš sociālajos tīklos vēstīja par to, ka uz jautājumu, vai pastāv "pasaules valdība", t. i., kāda slepena organizāciju vai cilvēku grupa, kurai ir ietekme uz visiem pasaules procesiem un kura kontrolē daudzu pasaules valstu valdību darbu, septembrī apstiprinoši atbildējuši 53% Latvijas iedzīvotāju, bet tikai 27% respondentu norādījuši, ka šādas "pasaules valdības" nav. Šie SKDS pētījuma rezultāti ir viens no apliecinājumiem, ka daudziem cilvēkiem ar kritisko domāšanu nav īpaši spoži. To pašu apliecina arī, piemēram, laiku pa laikam pavīdošie galējo kovidnoliedzēju un radikālo vakcinācijas pretinieku viedokļi. Par neprasmi apjēgt realitāti liecina arī Latvijas valstij nelojālo iedzīvotāju simpātijas pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu, absolūti ignorējot to, ka Krievijas militārajos uzbrukumos cieš arī Ukrainā dzīvojošie krievi. Te jāatgādina, ka, piemēram, Harkiva, ko Krievijas okupācijas spēki postīja jau pašā kara sākumā, vēsturiski ir visai krieviska pilsēta.
To, ka mūsdienu straujajā informācijas apritē ikvienam cilvēkam ir ļoti nepieciešama kritiskā domāšana, nesen uzņēmuma SK ID Solutions rīkotajā starptautiskajā konferencē, kas notika Tallinā, uzsvēra arī Lietuvas žurnāliste Goda Rabite un aicināja allaž rūpīgi izvērtēt gan informācijas avotus, gan izmantotos argumentus. Tāpat arī vērts atcerēties, ka šokējošs virsraksts biežāk mēdz būt daļēji patiesai vai pat nepatiesai ziņai, nevis maksimāli precīzai, objektīvai informācijai. G. Rabite it īpaši vērsa uzmanību uz patlaban aktuālo enerģētikas tēmu, un no viņas teiktā izrietēja secinājums, ka savas intereses ir ikkatram enerģētikas industrijas dalībniekam – gan elektroauto ražotājam, gan degvielas tirgotājam, gan jebkuram citam –, un to ir vērts apzināties, uzklausot vēstījumus, kas nāk no šīs industrijas. Savukārt saistībā ar aktuālo diskusiju par ietekmi uz vidi jāpatur prātā, ka "mazāk piesārņojošais variants" ne vienmēr ir "videi draudzīgs variants".
Rezumējot jāteic, ka kritiskā domāšana ir nepieciešama, analizējot informāciju par ikvienu tēmu – gan ģeopolitisko situāciju, gan veselības aprūpi, gan enerģētiku, gan jebkuru citu. Turklāt kritiskā domāšana ir nepieciešama arī tāpēc, lai atbildību allaž nenoveltu uz kādu slepenu "pasaules valdību", bet apjaustu notikumu un procesu reālos cēloņus un sekas.