Jauns prezidents – veca politika?

Kubas prezidenta amatā Diass-Kanels nomainīs šobrīd 86 gadus veco Raulu Kastro. Tajā pašā laikā pēdējais, neraugoties uz cienījamo vecumu, no politikas aiziet negrasās un ir nolēmis līdz 2021. gadam palikt KKP, kas pašsaprotami ir salā vienīgā un valdošā partija, pirmā sekretāra amatā. Tas savukārt nozīmē, ka jaunākais no brāļiem Kastro turpinās kontrolēt Kubā notiekošo, tostarp arī sava protežē Diasa-Kanela darbību valsts prezidenta amatā.

Lai arī Raula Kastro vadībā un arī ar jaunā valsts prezidenta līdzdalību Kubā pēdējā desmitgadē ir īstenotas vairākas reformas, tostarp paplašinātas mazā un vidējā biznesa iespējas, kopumā pārmaiņas ir ļoti lēnas un piesardzīgas, vadoties pēc principa, ka jebkuras šaubas nāk par sliktu tieši pārmaiņām. Raugoties no KKP vadības skatu punkta, piesardzība ir saprotama, jo tiek mēģināts apvienot uzreiz vairākus grūti savienojamus principus – atsevišķus demokrātijas un tirgus ekonomikas elementus un KKP kā vadošo un vienīgo partiju, tāpat Kubas komunistu vadībai ir ļoti svarīgi, lai nemainīga paliktu līdzšinējā sociālā politika.

Pēdējā ir īpašas uzmanības vērta, jo, lai arī kubiešu ienākumi ir zemi, KKP līdz šim vienmēr ir spējusi nodrošināt vismaz vairākumam iedzīvotāju pirmās nepieciešamības preces un produktus par tikpat zemām cenām, kas ir ļāvis izvairīties no lieliem iekšpolitiskiem satricinājumiem pat laikā, kad sabruka PSRS un Kuba palika bez padomju subsīdijām. Kubā funkcionē arī augsta līmeņa bezmaksas veselības aprūpes un izglītības sistēma, kuras abas tiek uzskatītas par vienām no labākajām, ja ne par pašām labākajām Latīņamerikā, un šī iemesla dēļ tiek slavinātas kā ievērojams Kubas sociālisma sasniegums.

Kopumā ir skaidrs – kamēr Kubā pie varas atradīsies Rauls Kastro, bet nedaudzie vēl atlikušie Kubas revolūciju piedzīvojušie vecās gvardes pārstāvji turpinās ieņemt nozīmīgus amatus, KKP vadošā loma nav apdraudēta, un izmaiņas nav gaidāmas arī sociālajā politikā, pat neraugoties uz faktu, ka tai tiek tērēta ievērojama daļa jau tāpat plānā budžeta. Cits jautājums ir – kas notiks pēc tam, kad veco gvardi būs nomainījusi jauna Kubas kompartijas funkcionāru paaudze, kuras absolūts vairākums ir nācis pasaulē jau pēc tam, kad pie salas krastiem piestāja jahta Granma kaismīgā revolucionāra Fidela vadībā.

Optimisti, protams, cer, ka Kubas komunisti atkārtos savu padomju biedru likteni un režīms beigs pastāvēt kopā ar KKP. Vienlaikus Ķīnas piemērs liecina, ka komunisma ideoloģija spēj gluži labi sadzīvot ar tirgus ekonomiku, un tāds acīm redzami ir arī KKP un Kubas jaunā prezidenta Diasa-Kanela mērķis. Kurš no variantiem izrādīsies īstais, parādīs tikai laiks, jo vismaz pagaidām Kubā viss paliks pa vecam.