Par centieniem atjaunot konfliktu vainota tikmēr tiek ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija. Par «izlēmīgu un spēcīgu militāru rīcību» pret hutiešiem ar mērķi novērst viņu radītos draudus kuģniecībai Sarkanajā jūrā Tramps paziņoja vēl marta vidū, kad arī sākās intensīvas hutiešu kontrolēto Jemenas teritoriju un pilsētu, pirmkārt jau Sanas, apšaudes. Raķešu un aviācijas triecienu reālie mērķi tikmēr gan acīmredzami ir plašāki un saistīti kā ar Izraēlas drošību, tā ar spiediena izdarīšanu uz hutiešu galveno atbalstītāju Irānu.
Kustība Ansar Allah jeb hutieši, jāatgādina, ir Jemenas kalnu cilšu kaujinieki, leģendāri ar savu bezkompromisa kareivīgumu un to, ka viņu kontrolētos kalnu rajonus neviena ārēja vara nekad nav spējusi pakļaut. Savukārt kustībai, vairākums kuras infrastruktūras ir paslēpta grūti pieejamos kalnu rajonos, raķešu un aviācijas uzlidojumi īpaši kaitēt nespēj, un par to nesen bija iespēja pārliecināties arī ASV iepriekšējai – Džo Baidena – administrācijai.
Savukārt vēl neilgi iepriekš plaša ASV atbalstīta arābu valstu koalīcija ar Saūda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem priekšgalā varēja kārtējo reizi pārliecināties, ka arī karošana ar cilšu kaujiniekiem "uz zemes" ir neefektīva nodarbošanās. Vienīgais panākums bija, ka starptautiski atzītā Jemenas valdība (kuru formāli atbalstīja koalīcija) spēja saglabāt kontroli pār vismaz daļu no Jemenas.
Ņemot vērā iepriekšminēto, var nešaubīties, ka Jemenas valdībai un tās arābu atbalstītājiem nekādas vēlmes sākt vēl vienu karagājienu pret hutiešiem nav. Cits jautājums, ka vēlme, lai šāds karagājiens sāktos, acīmredzami ir virknei Trampa administrācijas amatpersonu. Cīņa par kuģniecības drošību Sarkanajā jūrā reālus rezultātus nav devusi, bet sauszemes operācija, lai arī nenovedīs pie hutiešu sakāves, vismaz novērsīs viņu uzmanību no Izraēlas un Sarkanās jūras.
Tāpat netiek izslēgta iespēja, ka demonstratīvas runas par sauszemes militāro operāciju ir veids, kā ietekmēt Irānu un ar tās starpniecību arī hutiešus, bet reāla operācija plānota netiek. Cits jautājums, ka šādi mēģinājumi, ja tiks īstenoti, pie cerētajiem rezultātiem diezin vai novedīs. Vēsture liecina, ka draudēt Jemenas ciltīm vai karot ar tām ir bezjēdzīgi, ir iespējams vienīgi vienoties.