Oficiāli forums bija veltīts Ķīnas īstenotā megaprojekta desmitgadei, bet tā pamatideja bija – josla un ceļa bāzes struktūra galvenajos vilcienos ir izveidota, un tagad nepieciešams to apaudzēt ar konkrētiem pasākumiem un projektiem. Tostarp ņemot vērā desmitgades laikā piedzīvotās projekta transformācijas, kā arī jaunās ekonomiskās un ģeopolitiskās reālijas. Ar to foruma dalībnieki, jāpiebilst, arī nodarbojās.
Cits jautājums, ka josla un ceļš ir ne tikai grandiozs (un Ķīnai izdevīgs) ekonomiskais, bet arī ne mazāk vērienīgs ģeopolitiskais projekts. Tas ir Ķīnas redzējums par nākamo (postrietumu) pasaules kārtību un arī par nākamo globalizāciju, kurā Rietumu pasaulei bez tam var pat vispār neatrasties vieta. Ņemot vērā, ka uz forumu ieradās 150 galvenokārt nerietumu valstu jeb globālo dienvidu delegāciju (vairākumā gadījumu ar valstu vadītājiem priekšgalā), kā arī 30 augstākā līmeņa delegāciju no gandrīz visām nozīmīgākajām starptautiskajām organizācijām, piemēram, apgalvojums, ka forums bija "galvenokārt attīstības valstu līderu konference" (citāts no The New York Times), kuras dalībnieki ieradušies paklausīties Ķīnas un arī Krievijas vēstījumus par to globālajām ambīcijām, nešķiet īpaši atbilstošs realitātei.
Pirmkārt, jau joslas un ceļa iniciatīva, neraugoties uz visām transformācijām un problēmām, turpina vērsties kā plašumā, tā dziļumā, konstanti palielinot to pasaules valstu skaitu, kuras atklāti vai slēpti aiziet no Rietumu orbītas un nākotnes plānus vairāk nesaista ar tiem. Protams, netrūkst arī nogaidošo un gribētāju pasēdēt uz diviem krēsliem, tomēr kopējā tendence ir acīmredzama, un nav saprotams, vai vairāk ir iespējams to apturēt, nemaz nerunājot par pavēršanu pretējā virzienā.
Otrkārt (stratēģiskajā ziņā pat pirmkārt), foruma gaitā, lai arī ne oficiāli, taču ar nepārprotamu mājienu un vienošanos starpniecību tika paziņots, ka nekādu cerību sašķelt Ķīnas un Krievijas neformālo aliansi Rietumiem nav un ka tā ne tikai paliek spēkā, bet tiek arī radikāli padziļināta. (Nekādi citādi traktēt, piemēram, jaunas vienošanās par ilgtermiņa vērienīgām Krievijas pārtikas un energoresursu piegādēm Ķīnai nevar, un tā ir tikai aisberga redzamā daļa.) Šis fakts, iespējams, ir pati sliktākā ziņa no Pekinas.