Rodas tāds iespaids, ka nodokļu reformas stūrgalvīgie virzītāji ir tāda paša rakstura cilvēki kā tie, kuri lepni pozē fotosesijām ''Veikalā bez maskas!'', respektīvi, gan vienā, gan otrā gadījumā tiek demonstrēta izlikšanās, ka nekāda Covid-19 un ar to saistīto risku nav. Atšķirība gan tā, ka nodokļu reformas virzītāji demonstrē, ka neapzinās ekonomiskos riskus, ko rada pandēmija, bet maskas nelietotāji pauž, ka neaptver epidemioloģiskos riskus. Te jāpiebilst, ka vismaz manā vidē ir ne mazums cilvēku, kuriem ir gluži vienalga, kādus šovus rīko politiskie populisti, taču no pieredzējušas, intelektuāli spēcīgas varas partijas, kāda neapšaubāmi ir JV, gan gribētos sagaidīt saprātīgāku rīcību.
To, ka Covid-19 krīze nav īstais brīdis nodokļu reformai, ir pauduši daudzi dažādu jomu cilvēki – sākot no uzņēmēju un radošās inteliģences līdz politiskās vides pārstāvjiem.
Turklāt viedoklis, ka nodokļu reformai izvēlēts nepareizs brīdis, ir publiski dzirdēts ne tikai no opozīcijas, bet arī no valdošās koalīcijas puses.
Ja daži politiķi tiešām nesaprot, cik smaga situācija Covid-19 krīzes ietekmē ir daudziem mūsu valsts iedzīvotājiem, un ja aiz cipariem neredz cilvēkus, nu tad lai paskatās uz cipariem. Aptauja, ko pēc Eiropas Parlamenta pasūtījuma veikusi kompānija Kantar, rāda, ka 44% Latvijas iedzīvotāju Covid-19 krīze jau ir negatīvi ietekmējusi ienākumu līmeni, bet vēl 29% iedzīvotāju pieļauj ienākumu kritumu nākotnē.
Šādā situācijā pie varas esošajiem politiķiem būtu jānāk ar konkrētiem atbalsta plāniem krīzē cietušajiem iedzīvotājiem, nevis jācenšas izstumt cauri Saeimai izmaiņas nodokļos. Taču ko mēs redzam? Covid-19 krīzē Latvijā iedzīvotāju labklājības stimulēšanai ticis tērēts ievērojami mazāk nekā Lietuvā vai Igaunijā (plašāk par to 7. oktobra Dienā). Dīkstāves pabalsti beidzās 30. jūnijā, bet cita atbalsta mehānisma vietā nav arī pēc gandrīz četriem mēnešiem. Tāds atbalsta mehānisms kā saīsināts darbalaiks Latvijā nepastāv, lai gan citur ES, piemēram, Vācijā, tāds ir (par to plašāk 18. septembra Dienā).
Savukārt pret vietējo mazo biznesu vispār tiek demonstrēta attieksme – ja to neiznīcinās Covid-19 krīze, nu tad lai iznīcina jaunā nodokļu reforma.