Lai gan pēdējās nedēļās pieņemtie valdības un arī Saeimas lēmumi sabiedrībā tiek vērtēti ar ļoti skarbiem epitetiem, tomēr esmu nedaudz optimists un domāju, ka tas velns nav tik ļoti melns, kā to mālē. Protams, ironisku smīnu raisa brīdis, kad valdība nosēž garas stundas, spriežot par ierobežojumiem pandēmijas mazināšanai, bet jau nākamajā dienā sāk apjēgt, ka ir pieņēmusi kārtējo brāķi, ko nu labos, labos, labos un labos. Taču arī šeit var atrast attaisnojošu niansi: skaidrs, ka nav viegli ārkārtējas krīzes laikā paredzēt visas nianses, visas detaļas un pieņemt nevainojamu, precīzu lēmumu. Un beigu beigās gribu cerēt, ka valdošajā koalīcijā tomēr nav sanākuši cilvēki ar izteiktu politiskās pašnāvības noslieci – lai ar savu rīcību kaitētu savai tautai.
Taču ne par spārnotajiem teicieniem un politiskajām pašnāvībām gribu runāt, bet par ļoti nopietnu, bīstamu un dziļu krīzi valsts pārvaldes un pārējās sabiedrības savstarpējā komunikācijā. Kakofonija grieķu valodā nozīmē "slikta skanēšana, nelabskanība", un valdības komunikācija ar sabiedrību krīzes laikā notiek smagā kakofonijas formā. Tas, kādā tonī ar sabiedrību "sarunājas" politiķi, ierēdņi un viņiem pietuvinātie, ir galvenais iemesls, kādēļ teju katru valsts pārvaldes lēmumu liela daļa sabiedrības uztver ar negācijām, aizdomām un pat izsmieklu. Ne jau lēmumu saturā (gan ar dažiem spilgtiem izņēmumiem) vienmēr ir vaina, bet gan sarunas tonī un augstprātīgajā attieksmē, skaidrojot pieņemtos lēmumus.
Nu nav labais stils visu laiku neveiksmēs vainot tikai "bezatbildīgo sabiedrību" un biedēt cilvēkus ar vēl lielākām sankcijām, ja situācija pasliktināsies, bet labākos brīžos pliķēt pašiem sev pa plecu un lepoties, cik nu politiķi un ierēdņi labi pastrādājuši. Klausoties politiķu retoriku, rodas sajūta, ka Latvijā tikai daži desmiti cilvēku ir saprātīgi un zinoši, bet visi pārējie ir bezatbildīgi, adekvāti domāt un rīkoties nespējīgi. Gribu atgādināt politiķiem, ka Latvijā lielākā daļa sabiedrības ir gudra, atbildīga un ievēro piesardzību šajos krīzes apstākļos. Tāpēc pašreizējiem politiķiem (kuri neplāno savu politisko pašnāvību) ir pēdējais brīdis pārdomāt savu rīcību un strauji mainīt sarunas stilu ar sabiedrību. Jautājums: vai politiķi sadzirdēs?