Nule jau radās jautājums, vai ar trauslā koalīcijas vairākuma šūpošanu nenodarbojas tas ZZS flangs, kurā dominē ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Kā zināms, ārpus frakciju deputāta Oļega Burova balss ir valdošās koalīcijas izdzīvošanai svarīga, tādēļ viena ZZS flanga centienus pārskatīt norunu ar Burovu, ka viņš būs ZZS pirmais numurs un mēra amata kandidāts nākamgad pašvaldību vēlēšanās Rīgā, varēja uztvert arī kā tīšu vai neapdomīgu rīcību lielākas konstrukcijas pamatu šūpošanai. Runā, ka trešdien ZZS ar šo pārpratumu esot tikusi galā, oficiāli nostiprinot vienošanos ar Burovu. Tas gan neatrisina balsu problēmu, gaidot nākamā gada budžeta pieņemšanu Saeimā. Var izrādīties, ka cena par valdības koalīcijas nu jau kādu laiku grūti nepamanāmā ceturtā riteņa – Aināra Šlesera Latvija pirmajā vietā – kluso atbalstu, te atturoties balsojumos, te nepiedaloties vispār un mainot kvorumu, kādubrīd var izrādīties pārāk augsta ne vairs saimnieciski, bet jau politiski. Tādēļ AS sapni par atgriešanos valdībā būtu pāragri uzskatīt par izsapņotu.
Vienbrīd jau šķita, ka tūlīt būs, un šo iespaidu radīja AS dibinātāja Ulda Pīlēna pēkšņā atgriešanās. Kopš zaudējuma prezidenta vēlēšanās un saraksta izstumšanas no koalīcijas Pīlēns acīmredzami bija vīlies un zaudējis interesi par politiku, tādēļ vairāk nodevās pasaules apceļošanai, vīna baudīšanai un lekciju lasīšanai jauniešu auditorijai, kura acīmredzot pret viņu izturējās ar to godbijību, kādu miljonārs nesagaidīja no politiskā isteblišmenta un vairuma mediju. Te pēkšņi AS dibinātājs parādījās TV24 ēterā, plaši stāstīdams, ar kādiem nosacījumiem būtu jārunā par iespējamu atgriešanos valdībā. Kāpēc šī Pīlēna atkalatgriešanās nostiprināja priekšstatu, ka AS vēlmes un iespējas atgriezties pie varas galda ir reālas, nevis tikai garlaikotu Vecrīgas mākoņu stūmēju izraisīta viļņošanās, kas jau tā bija skaidrs? Mērogs, protams, ne tuvu nav tas, bet atmiņā uzplaiksnīja 9. Saeimas vēlēšanas, kad Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle, vīlies visā un visos, bija atgājis malā, bet, ieraugot partijas spīdošos rezultātus, vēlēšanu naktī ieradās partijas birojā, lai atgādinātu, kurš te ir galvenais akciju turētājs, un pārņemtu krēslu izkārtošanu pie nākamās valdības galda. Pīlēna problēma ir, ka viņš prot uzkonstruēt krēslu, bet ne to politisko izkārtojumu pie valdības galda.3