Šobrīd pastāv iespēja, ka jau nākamnedēļ vismaz formāli pašreizējais Ministru kabinets var kļūt par mazākuma valdību un tā arī veģetēt līdz rudenim. Domājams, daudzi šajā kontekstā sagaidīja daudz ātrāku, asāku premjera Krišjāņa Kariņa (JV) nostāju pret iekšlietu ministri Mariju Golubevu (A/P), tostarp cerot, ka premjers ja ne paziņos par plānu pieprasīt viņas demisiju, tad vismaz daudz skarbāk un asāk paudīs kritiku tieši par viņas kā iekšlietu nozares vadītājas atbildību par 9. un 10. maija notikumiem un to izraisītajām asajām domstarpībām sabiedriskajā telpā.
Tomēr pretēji gaidītajam premjers, kurš gan atrodas komandējumā Kanādā, tikai 11. maija pievakarē izplatīja paziņojumu, kurā gari un plaši klāstīja vispārīgas frāzes, taču skaidri nepauda savu attieksmi par ministres atbilstību amatam un viņas personīgo atbildību par notikušo. Vērts piebilst, ka Diena 11. maijā premjera preses sekretāram bija tieši lūgusi sniegt premjera viedokli šajā jautājumā, kas, protams, palika bez atbildes. Būtībā šķita, ka ar šiem neko neizsakošajiem amatpersonu paziņojumiem kārtējo reizi beigsies valdības koalīcijas partneru rīvēšanās, tomēr vakar NA pārstāvji, kuri gan pāris dienu jau runāja par ideju pieprasīt Golubevas demisiju, nāca klajā ar faktiski ultimatīvu paziņojumu. Proti, vai nu premjers pieprasa Golubevas demisiju, vai arī NA atsauc savus ministrus no valdības, būtībā izstājoties no koalīcijas.
Nenoliedzami politiskās kaislības pastiprinošs faktors ir rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, un diezgan loģiski, ka pašreizējā situācijā, kad valdības koalīcijai īsti nav nekādu patīkamu ziņu saviem vēlētājiem, ikviens "partneris" labprāt izmantos jebkuru iespēju paklupināt citu koalīcijas partiju ar cerību, ka tādējādi gūs kādu politisko bonusu un atzinību sava elektorāta vidū.
Taču par to, ka Golubeva neatbilst iekšlietu ministra amatam, manuprāt, bijusi iespēja pārliecināties visu šo laiku – sākot ar problēmām uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, Kremļa piekritēju naida izpausmēm pret bēgļiem no Ukrainas un nenoliedzami arī viņas ļoti tiešo politisko atbildību par nekārtībām 9. un 10. maijā. Turklāt jāpiebilst, ka pati ministre ne reizi nav vēlējusies atzīt savas kļūdas. Skaidrs, ka Golubeva pati nedemisionēs un arī partija, visticamāk, paliks viņas pusē. Līdz ar to šobrīd tieši Kariņa partijai nākas izdarīt izvēli.