Nenoliedzami, zinot nebeidzamās mocības, ko e-veselība sagādā tās lietotājiem, būtu vērtīgi, ja beidzot tiktu izveidota moderna, efektīvi un stabili strādājoša, bet galvenais – visiem tās lietotājiem ērti izmantojama informācijas sistēma. Turklāt akūti svarīgi būtu radīt sistēmu, kurā vienuviet uzkrātos un būtu pieejami visi dati par konkrēto pacientu, lai pacientiem un mediķiem nenāktos tērēt laiku bezgalīgos informācijas apkopošanas manuālos procesos tikai tādēļ, ka pašreizējā e-veselībā nav iespējams saslēgt visas medicīnas nozarē lietotās sistēmas un datu bāzes.
Taču, atminoties e-veselības tapšanas, tad bezgalīgās labošanas, uzlabošanas un pēc tam atkal labošanas vēsturi, ir pamats bažām, vai valsts pārvalde tās pašreizējā konstrukcijā vispār ir spējīga izveidot ko patiešām fundamentāli nozīmīgu – sistēmiski pārdomātu un droši strādājošu sistēmu –, tam vienlaikus iztērējot adekvātu un reālajām izmaksām atbilstošu finansējumu.
Turklāt būtisks jautājums ir arī apstāklī – vai ierēdniecība savlaicīgi būs izpratusi un apkopojusi precīzas prasības un vēlmes par iecerētās sistēmas nepieciešamajām funkcijām. Jo pat vislabākais sistēmas būvnieks nespēs izveidot efektīvu IT sistēmu, ja projekta pasūtītājs nespēs skaidri definēt, ko tad īsti viņš vēlas un kādam ir jābūt gala produktam visās, tostarp sīkākajās niansēs. Un tas patiešām ir svarīgs jautājums tieši tāpēc, ka ir dzirdēts par pietiekami daudziem gadījumiem, kad pēc sistēmas uzbūvēšanas izrādās, ka tās funkcionalitāte kādā posmā nedarbojas tikai tāpēc, ka konkrētās nianses netika izprastas un attiecīgi definētas projekta sākumā. Un rezultāts šādās situācijās ir bijis teju standarts – pasūtītājs vaino izpildītāju par nekvalitatīvi veiktu darbu, bet izpildītājs pārmet pasūtītājam neprecīzi definētu darba uzdevumu. Protams, šādos gadījumos strīdu var sliktākajā situācijā izšķirt arī tiesā, taču tas nemaina būtību, ka no nekvalitatīva produkta, kas radīts sliktas sadarbības dēļ, cieš tā lietotājs, kas pamatā ir ikviens nodokļu maksātājs.
Tādēļ atliek cerēt, ka jaunās digitālās veselības sistēmas veidošana atšķirsies no ierastās sliktās prakses, un jācer, ka dažus gadus pēc tās ieviešanas nenāksies domāt par atkal jaunas sistēmas veidošanu.