Ķīnu, kuras loma Venecuēlas ekonomikā ir ievērojami lielāka nekā Krievijas loma un kuras varas iestāžu attiecības ar Maduro režīmu ir krietni labākas nekā Maskavai (kaut vai tādēļ, ka arī Venecuēlā vismaz oficiāli tiek celts lai vai kāds, taču sociālisms), Pompeo nepieminēja. Tāpat netika pieminēta arī Indija, kuras ārlietu ministru Vidžaju Gohkalu ASV valsts sekretārs tikai dažas stundas iepriekš bija nesekmīgi centies pārliecināt atteikties no Venecuēlas naftas iepirkšanas.
Abos pēdējos gadījumos tas arī ir saprotami. ASV prezidents Donalds Tramps cer tuvākajā laikā noslēgt tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu, kuru varētu pozicionēt saviem vēlētājiem kā panākumu, un šī iemesla dēļ augstākajā diplomātiskajā līmenī uzbrukt Pekinai šobrīd ir nevēlami. ASV arī nav zaudējušas cerības padarīt Indiju par savu stratēģisko sabiedroto Eirāzijā, kamdēļ izvairās no asiem uzbrukumiem Ņūdeli.
Kopumā kā Krievijai, tā Kubai, protams, ir liela loma faktā, ka reālā vara Venecuēlā turpina atrasties Maduro un viņa līdzgaitnieku rokās, taču tās šajā sarakstā nebūt nav vienīgās. Arī tā dēvētās attīstošās valstis, kura slēptāk, kura atklātāk, turpina atbalstīt Maduro un sadarboties ar Venecuēlu, bet Venecuēlas opozīcijas līdera Huana Gvaido pusē ir tikai rietumvalstis un prorietumnieciskā Latīņamerika, kurā ir liela ASV ietekme, kamēr pārējā pasaule (būtībā – pasaules valstu vairākums) vai nu atbalsta Maduro, vai ieņem neitrālu nostāju.
Pašā Venecuēlā svaru kausi tikmēr ir nosvērušies drīzāk Maduro nekā opozīcijas pusē. Kā pārliecinošs vairākums valsts nabadzīgāko iedzīvotāju, tā armija turpina atbalstīt oficiālo prezidentu, bet opozīcijai, neraugoties uz rietumvalstu atbalstu, tā arī neizdodas situāciju mainīt.
Visu šo iemeslu dēļ ir iestājusies sava veida pata situācija, loģiskākā izeja no kuras būtu sēšanās pie sarunu galda. Vienlaikus kaislības ir sakāpinātas līdz tādiem mērogiem, ka sarunas vairāk nešķiet reālas. Jebkurš cits risinājums, izņemot opozīcijas pilnīgu un galīgu uzvaru, ASV tiks uztverts kā neveiksme un kapitulācija pat ne bolivārisko sociālistu, bet Krievijas, Kubas, Ķīnas un citu ASV nemīlētu valstu priekšā. Attiecīgi arī beigas kaujai par Venecuēlu pagaidām nav saskatāmas
Saule
Pipars
Ekonomičeskijs