Ķīnas kravas mūsu politikā

Turklāt situācija, ka bijušie ministri maina politisko piederību, ir Latvijas politiskajai videi visai tipiska. Jāņem vērā arī tas, ka mūsdienās dzīves gaitā īstenotās pārmaiņas netiek uzskatītas par kļūdu, bet gan par pilnīgi normālu rīcību, un tāpēc partijas nomaiņa vien nav iemesls tam, lai kādu politiķi lamātu sociālajos tīklos vai sarunās.

Taču ir kāda nianse. Ja bijušais ministrs tagad runā pretēji tam, ko teica tad, kad bija ministra amatā, tas gan ir visai savdabīgi. Viens konkrēts piemērs. 2014. gada vasarā Diena intervēja toreizējo satiksmes ministru Anriju Matīsu, kurš tobrīd pārstāvēja Vienotību, un Matīss, runājot par tranzīta kravām, sacīja: "Latvijas uzmanība pievērsta arī Ķīnai. Rīgā nesen uzturējās Ķīnas transporta ministra vietnieks, un mēs runājām, kā piesaistīt Ķīnas kravas, izmantojot Latviju ne tikai kā tranzīta koridoru, bet arī kā loģistikas, apstrādes, marķēšanas un distribūcijas centru." Arī 2015. gada vasarā Matīss Dienai sacīja: "Ķīnas kravu piesaiste ir virziens, pie kura strādājam. Ir bijušas daudzas divpusējās tikšanās ar Ķīnas dažādu jomu pārstāvjiem, un ceru, ka sarunas materializēsies konkrētos darījumos."

Savukārt tagad, 2018. gada vasarā, intervijā Dienas Biznesam Matīss, kurš tiek saistīts ar politisko partiju Saskaņa, saka: "Man liekas – tā ir liela māžošanās, apceļot visu Āziju un meklēt kravas Indijā, Irānā vai Ķīnā. It kā tas būtu mūsu glābiņš!" un uzsver, ka "ir jāsadarbojas ar Krieviju".  

Te jāteic, ka vispār jau nebūtu nekādas vajadzības pretstatīt dažādu valstu kravas, jo Latvijā pa dzelzceļu var pārvadāt un ostās var pārkraut gan Krievijas, gan Ķīnas, gan vēl citu valstu kravas. Turklāt, kā savulaik sacīja Vjačeslavs Dombrovskis, kādreizējais Reformu partijas pārstāvis, bijušais ekonomikas ministrs, kā arī bijušais izglītības un zinātnes ministrs, kurš šobrīd arī tiek saistīts ar Saskaņu, starptautiskajā sadarbībā riskus vajag diversificēt.