Ko mēs, Latvijā, gaidām no jaunā EP sasaukuma? Galvenokārt – ļoti pragmatiskus ieguvumus. Pirmkārt, gaidām to, lai mūsu valstī neapsīktu ES finansēto projektu straume, jo nav noslēpums, ka daudzām tautsaimniecības nozarēm ES finansētie projekti ir ja ne izdzīvošanas pamats, tad attīstību veicinošs faktors gan. Otrkārt, gaidām, lai racionāli tiktu risinātas tās problēmas, kurās nav iespējams iztikt bez starpvalstu sadarbības, un šādu problēmu loks ir daudzveidīgs – sākot no klimata pārmaiņām un beidzot ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas centieniem.
Treškārt, mūsu valstij ir svarīgi arī tas, kā šī EP sasaukuma laikā veidosies ES dalībvalstu savstarpējās attiecības – piemēram, kā galu galā noslēgsies Apvienotās Karalistes Brexit process, kas līdz šim ir bijis visai samezglots, un kā attīstīsies veco, turīgāko ES dalībvalstu sadarbība ar jaunajām, trūcīgākajām dalībvalstīm. Te jāatceras pagājušā EP sasaukuma laikā notikušās diskusijas par tā dēvēto Mobilitātes pakotni jeb autotransporta jomas (gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu) normatīvo regulējumu, jo šo diskusiju gaitā spilgti atklājās tas, ka bagāto Rietumeiropas valstu intereses nesaskan ar Baltijas valstu un citu, salīdzinoši nabadzīgāko ES dalībvalstu interesēm.
Visai atšķirīgs dažādās ES dalībvalstīs ir arī skatījums uz patvēruma meklētāju masveidīgo ierašanos Eiropā, un mēs labi zinām, ka mūsu valsts līdz šim nav izrādījusi īpaši lielu entuziasmu patvēruma meklētāju uzņemšanā, turklāt arī sociālekonomiskā situācija Latvijā uz vispārējā ES līmeņa nav tik spoža, lai tie cilvēki, kuri ieradušies no citiem pasaules reģioniem, tiektos dzīvot tieši mūsu valstī.
Turklāt jau tagad redzams, ka jaunajam EP sasaukumam būs jādiskutē arī par to, kādas vērtības patlaban un tuvāko četru piecu gadu laikā varētu kļūt par visas ES dalībvalstis vienojošajām vērtībām. Eiropeiskā identitāte transformējas, un tas, kāda tā būs, ir atkarīgs arī no EP deputātu lēmumiem.
Irlielāmērāticams