Tātad, kamēr mūsu valstī ministrijas tērē laiku un enerģiju strīdos ar radošās inteliģences pārstāvjiem, tikmēr Francija atradusi 115 miljonu eiro, lai palīdzētu savam kultūras sektoram izturēt Covid-19 krīzi. Protams, apgalvot, ka Latvijā viss ir slikti, bet citur – viss ir labi, būtu pārspīlējums. Turklāt jāatceras, ka jau pirms Covid-19 krīzes Francijas sabiedrība pauda neapmierinātību ar savu politiķu lēmumiem un šī neapmierinātība bija viens no cēloņiem gan "dzelteno vestu" protestiem, kas aizsākās 2018. gada novembrī, gan 2019. gada decembrī notikušajiem streikiem.
Atgriežoties pie situācijas mūsu valstī, jāteic: var piekrist viedoklim, ka to, cik pareiza vai nepareiza ir mūsu valdības rīcība epidemioloģiskajā aspektā, varēs novērtēt tikai tad, kad Covid-19 pandēmija būs beigusies. Taču jau tagad ir redzams, ka ar valdības prasmi nodrošināt atbalstu Covid-19 krīzes skartajām jomām, tātad visām tām jomam, kuras, kā formulējuši ekonomisti, ir saistītas ar cilvēku pulcēšanos un pārvietošanos, Latvijā iet bēdīgi.
Nesen sociālajos tīklos bija vērojamas viedokļu sadursmes par ārvalstu ceļojumiem un citām aktivitātēm skolēnu brīvlaikā. Taču jāņem vērā, ka mūsu valdība nav piedāvājusi tūrisma kompānijām jaunu dīkstāves pabalstu programmu, piemēram, līdz nākamā gada pavasarim.
Portāls LSM vēsta, ka Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes locekle Kitija Tigule ir aicinājusi valdību lemt par kompensācijām tūrisma industrijas saglabāšanai, un tas nav pirmais šāds aicinājums, kas izskanējis no tūrisma industrijas, turklāt cietušas ir arī citas jomas, to vidū jau minētā kultūra.
Vai valdošās koalīcijas politiķi ir aizdomājušies par to, kādi būs nākamo – 2021. gada pašvaldību un 2022. gada Saeimas – vēlēšanu rezultāti, ja 2020./2021. gada ziema un tai sekojošais pavasaris kultūras jomas un vairāku tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem paliks atmiņā kā laiks, kad bija jācīnās par izdzīvošanu? Un te nav runas par cīņu ar koronavīrusa izraisīto slimību, bet ar finansiālām grūtībām.