Te jāatgādina, ka ir pieņemts uzskatīt – ikvienas valsts attīstības temps un iedzīvotāju turība ir atkarīga no trim faktoriem: objektīvajiem apstākļiem (lai cik ļoti mēs to gribētu, Latvija nekad nebūs lielvalsts ar daudzus gadsimtus senām parlamentārisma tradīcijām), pie varas esošo politiķu pieņemtajiem lēmumiem un politiskās vides kvalitātes, kā arī no sabiedrības mentalitātes un kultūras.
Objektīvie apstākļi Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir līdzīgi, un, spriežot pēc šī kritērija, mums atpalikt gan no ziemeļu, gan dienvidu kaimiņiem nebūtu iemesla. Ja vērtē politisko vidi, bez saviem šovmeņiem populistiem, sīkumainiem strīdiem un krīzēm nav iztikusi ne Latvija, ne Lietuva, ne Igaunija. Ja raugās uz lēmumiem, kas pieņemti Covid-19 pandēmijas gados, mūsu Baltijas kaimiņzemēs nenoliedzami bijis veiksmīgāks un mazāk haotisks vakcinācijas procesa starts, taču par ierobežojumiem nevar teikt, ka tie vienmēr visstingrākie bijuši tieši Latvijā. Savukārt par atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem ikvienā valstī varēs atrast viedokli, ka bijušas nepilnības.
Ja vērtē, kas Igaunijai un Lietuvai pēdējā laikā ļauj apliecināt pamanāmāku attīstību nekā Latvijai, jāteic, ka mūsu kaimiņzemes labāk prot koncentrēties uz savām stiprajām pusēm. Piemēram, Igaunijas galvaspilsētā Tallinā ir Baltijā vērienīgākā pasažieru osta, un gan pati osta, gan tās apkārtne tiek pilnveidota, lai kļūtu aizvien nozīmīgāka globālā mērogā. Tāpat arī igauņi apzinās, ka viņiem, ņemot vērā introverto, racionālo un uz precizitāti vērsto mentalitāti, labi padodas informācijas tehnoloģiju risinājumi, un ievieš tos daudzviet – sākot no e-pārvaldes līdz muzejiem. Lietuvā jau vēsturiski ir spēcīgi attīstīta tirdzniecība, un pēdējos gados bieži tiek minēta jaunuzņēmumu ekosistēmas izaugsme, turklāt lietuvieši labi apzinās savus organizatoriskos talantus.
Tas, ko varētu novēlēt mums pašiem, ir koncentrēšanās uz mūsu valsts un sabiedrības stiprajām pusēm – gan ekonomiski, gan psiholoģiski. Piemēram, nevar noliegt, ka Rīgas lidosta ir Baltijas aviosatiksmes centrs, kam ir plašas izaugsmes perspektīvas, tāpat arī nevar noliegt to, ka Latvijas sabiedrību raksturo augsta darba ētika. Šķērslis, iespējams, slēpjas pārvaldības kvalitātē.