Šis aspekts ir atcerēšanās vērts, diskutējot par jaunas koncertzāles būvniecību Rīgā. Šajās diskusijās bieži izskan pārliecība, ka jaunai koncertzālei nav naudas un ka būvēt kultūras celtni laikā, kad nauda nepieciešama daudzām citām jomām, ir visai neapdomīga rīcība.
Lai gan var piekrist tam, ka ar hronisku naudas trūkumu Latvijā sirgst daudzas jomas, tomēr uz koncertzāli būtu vērts paraudzīties kā uz investīciju, kas nākotnē varētu ar uzviju atpelnīt ieguldīto naudu.
Tiesa gan, lai tā notiktu, koncertzālei jābūt multifunkcionālai un piemērotai ne tikai koncertu, bet arī vērienīgu starptautisko konferenču rīkošanai. Ekonomikas ministrija ir paudusi, ka Latvijā jāattīsta darījumu tūrisms, jo biznesa ceļotāji mūsu valstī iztērē daudzreiz vairāk naudas nekā atpūtnieki, taču problēma ir tāda, ka Rīgā nav plašām, globāla mēroga konferencēm piemērotu telpu. Varbūt koncertzāle šo problēmu varētu atrisināt?
Latvijas reģionos esošās koncertzāles, piemēram, Gors Rēzeknē un Lielais dzintars Liepājā, jau ir iegājušas arī biznesa tūrisma apritē. Tā varētu notikt arī ar koncertzāli Rīgā. Turklāt citu Eiropas pilsētu pieredze rāda, ka arhitektoniski pievilcīga koncertzāle, kas piedāvā interesantu programmu, arī veicina pilsētas starptautisko atpazīstamību. Protams, piemēram, Islandes galvaspilsētā Reikjavīkā esošā koncertzāle Harpa (latviešu valodā – Arfa) vien nebūs iemesls, kura dēļ vidusmēra Latvijas iedzīvotājs pirks aviobiļeti no Rīgas uz Islandi, taču Harpa ir veicinājusi Reikjavīkas starptautisko popularitāti un var pamudināt ceļotājus uzkavēties šajā pilsētā kādu laiku pirms došanās apskatīt Islandes pasaulslavenos dabas objektus. Atmiņā paliekošs koncerts var sekmēt to, ka tūristi atkal un atkal atgriežas pilsētā, kurā šis koncerts dzirdēts. Piemērotās telpās sarīkota konference var kļūt par pamatu ikgadējai konferenču rīkošanas tradīcijai. Un tad jau arī pavīd cerības ieraudzīt ieguvumus vietējam biznesam un līdz ar to arī valsts budžetam – nodokļu maksājumu veidā.
Kaspars
Krējums Saldais
Margarēta