Viens no pēdējo dienu spilgtākiem tā apliecinājumiem – Baltkrievijas prezidenta paziņojums, ka Baltkrievija slēgusi robežu ar Poliju un Lietuvu un pastiprina Ukrainas robežas apsardzi, jo šīs kaimiņvalstis varot iebrukt un tad sākšoties karš, kuru Baltkrievija negribot. Kāda bija rietumvalstu politiķu un analītiķu reakcija? Ironija, neizpratne, rādīšana ar pirkstu pie deniņiem...
Bet te vietā arī atgādināt, ka politika ir gan liela māksla, kā pievērst uzmanību, gan – kā to novērst. Šajā gadījumā parādījās vēl viens uzmanības piesaistīšanas process, kas mazināja fokusu uz demonstrācijām, kuras turpina notikt, bet kur jaunumu mazāk. Un šajā ziņā Lukašenko savu panāca – spekulācijas par to, ko varētu nozīmēt šāds viņa gājiens, kā arī vēstnieku maiņa uzmanību protesta gājieniem, tā teikt, atšķaidīja. Otrs aspekts – šāda retorika un arī rīcība faktiski sagatavo apstākļus Baltkrievijas un Krievijas, ja tā var teikt, vēl ciešākas salīmēšanās pasākumiem. Tiesa, to veicina arī rietumvalstu politiķu un viedokļu līderu reakcija, lai arī pilnīgi pretēju mērķu vārdā apliecinot atbalstu Baltkrievijas opozīcijai, neatzīstot Lukašenko uzvaru, nosakot sankcijas amatpersonām utt., – kur gan šīs valsts varas aparātam (ne jau Lukašenko viens vada valsti) gūt atbalstu, ja ne pie domubiedriem kaimiņvalstī...
No visa, kas šobrīd notiek Baltkrievijā, ieguvējs ir tikai viens – Krievija. Zinot, ka Krievijas valstiskās pašapziņas būtisks elements ir tās teritorija vai vēl plašāk – ietekmes teritorija, atceroties arī nesenos notikumus Gruzijā un Ukrainā, nav ne mazāko šaubu, ka šīs valsts politiķi darīs visu, pat visneiedomājamāko, lai paturētu Baltkrieviju sev. Lai ko tas arī maksātu. Kaut vai vēl viena "Krimas referenduma" sarīkošanu. Jā, mēs varam emocionāli to nepieņemt, taču arī nevar to neņemt vērā kā iespējamību. Ir taču skaidrs, ka ne divu tūkstošu, ne desmit tūkstošu un pat ne simts tūkstošu demonstrācijas nekādi nemazinās Krievijas intereses saglabāt Baltkrieviju savā ietekmē.
Tas, protams, nav Krievijas vai Baltkrievijas varas attaisnojums – tāds te būtu nevietā. Bet atkārtošos – mums var tas nepatikt, varam emocionāli būt ļoti simpātisko demonstrantu pusē, taču, vērtējot procesus, nevaram ignorēt visu pušu intereses un resursus.