Kāda būs arodbiedrības loma Liepājas Metalurga (LM) problēmu risināšanā? Tiek pieļauts, ka daļai šajā uzņēmumā strādājošo cilvēku var nākties darbu zaudēt.
Es gan tā nedrīkstētu teikt, bet nav noslēpums, ka arodbiedrība cīnīsies, lai arodbiedrības biedri netiktu atlaisti, LM ir pietiekoši daudz strādājošo, kuri nav arodbiedrības biedri.
Ko darīt, ja strādājošais, kurš nav arodbiedrības biedrs, ir labāks speciālists?
Tiem LM darbiniekiem, kuri nav arodbiedrības biedri, jāatceras, ka neviens nav viņiem liedzis iestāties arodbiedrībā.
Tomēr, ja uzņēmumam jāveic ļoti krasa ražošanas samazināšana, tad strādājošo – arī arodbiedrībā esošo – atlaišana var būt neizbēgama.
Arodbiedrībai kopā ar darba devēju šis jautājums jāizskata. Var cilvēkus profesionāli pārprofilēt, var atrast citu darbu. Protams, iespējamas situācijas, kad kāds uzņēmums aptur ražošanu un visi strādājošie – no vadītāja līdz palīgstrādniekam – darbu zaudē, jo uzņēmums nevar nodarbināt cilvēkus un ražot produkciju, ja nav naudas, nav noieta tirgus.
Tomēr, kas attiecas konkrēti uz LM, mans viedoklis ir, ka uzņēmuma grūtības padziļinājuši paši akcionāri, nevarot pārvarēt savstarpējās antipātijas, tāpēc risinājums arī jāmeklē pašiem akcionāriem. Akcionāru savstarpējās sadarbības problēmu neviens cits atrisināt nevar. Ja akcionāri nekādi nevar sadarboties, tad valstij jāiejaucas – ja vien valstij šis uzņēmums nepieciešams.
Kurā brīdī Latvijā tika pieļauta kļūda, kas noveda pie ilgstošo bezdarbnieku kategorijas izveidošanās?
Kļūda bija nepārdomātā profesionālās izglītības sistēmas reorganizācija, un tas, ka ne reorganizācija, ne reformas profesionālo izglītību nav salāgojušas ar tautsaimniecības attīstību un darba tirgus prasībām. Kļūda bija arī valsts mērogā taupīt uz dažādu vecuma grupu strādājošo profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu un cilvēku profesionālo pārprofilēšanos.
Ņemot vērā darba tirgus ciešo saistību ar izglītības kvalitāti, ko vajadzētu darīt jaunajam izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim?
Esmu arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA), un pēc LIZDA tikšanās ar Vjačeslavu Dombrovski man radās iespaids, ka ministrs ir gatavs dialogam, prot ieklausīties nozares speciālistos un varēs arī virzīt diskusijai savas idejas situācijas uzlabošanai. Iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kuru es labi pazīstu no kopīga darba dažādās komisijās, diemžēl, nonākot ministra amatā, ar izglītības nozares speciālistiem un pedagogiem rast kopīgu valodu nevarēja.
Visu interviju lasiet ceturtdien, 23. maijā, laikrakstā Diena.