Fragments no intervijas:Kādi ir būtiskākie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas paveiktie darbi pērn, un kādas ir aktuālās prioritātes?Pērn prioritāte bija gan cīņa ar organizēto noziedzību, ar organizētās noziedzības grupējumiem, kas izkrāpj pievienotās vērtības nodokli (PVN), palīdz uzņēmumiem izvairīties no nodokļu nomaksas un šādā veidā nodara zaudējumus valsts budžetam, gan arī cīņa ar VID amatpersonām, kuras ir negodīgas un veic pretlikumīgas darbības. Pēdējos gados viena no mūsu prioritātēm ir arī izmeklēšanas termiņu samazināšana. Katrā kriminālprocesā ir Kriminālprocesa likumā noteikts, ierobežots termiņš, kurā, saucot kādu pie kriminālatbildības, iespējams risināt mantisko jautājumu. Ja izmeklēšana pabeigta, iekļaujoties termiņā un laikus nosūtīta prokuratūrai, kura spēj uzrādīt apsūdzību, pastāv iespēja apsūdzētajam konfiscēt viņa kustamos un nekustamos īpašumus, naudas līdzekļus atzīt par noziedzīgi iegūtiem un ieskaitīt valsts budžetā, tādējādi vismaz daļēji atlīdzinot valstij nodarītos zaudējumus. Pārkāpjot termiņus, šādas darbības kļūst teju neiespējamas, līdz ar ko izmeklēšanas termiņu saīsināšana ir būtiska. Mēs vēlamies maksimāli samazināt izmeklēšanas termiņus, lai mantas konfiskācijas jautājumu izmeklēšanas laikā varētu pilnībā atrisināt. Mēs ceram, ka sabiedrība sāks apzināties, ka šie noziedznieki, īstenojot valsts budžeta naudas izkrāpšanas shēmas, faktiski apkrāpj katru Latvijas iedzīvotāju. Mūsu, Finanšu policijas, uzdevums ir varēt laikus veikt mantas vai naudas līdzekļu arestu un tādējādi dot tiesai iespēju atlīdzināt valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto kaitējumu un radītos zaudējumus.Kā norit cīņa ar VID darbinieku rindās esošajiem negodprātīgajiem cilvēkiem, un cik daudz negodprātīgu darbinieku, pēc jūsu rīcībā esošās informācijas, vispār ir?Ja runājam tieši par VID, tad saistībā ar iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts dienestā, ko izdarījušas VID amatpersonas, pērn uzsāktos kriminālprocesos figurē 12 VID amatpersonas, kas, iespējams, pastrādājušas dažādus noziegumus, un domāju, ka šogad visi šie procesi tiks virzīti kriminālvajāšanas uzsākšanai.Divpadsmit - tas nav pārāk daudz.Cik noziegumu izdarīti, tik arī izmeklējam.Ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem, skaits audzis vai mazinājies?Ir bijuši gadi, kad bija 15 personas, bet pēdējos gados šie skaitļi ir līdzīgi.Kā jūs teiktu, vai Latvijas iedzīvotājiem, dzirdot, ka VID darbinieks saņēmis lielu, diskutablas izcelsmes mantojumu - LTV vēstīja par pusmiljonu -, jāraugās uz šādu gadījumu ar aizdomām?Ja mēs runājam par konkrēto gadījumu, tad jebkuram iedzīvotājam radīsies jautājumi, bet gribu teikt, ka tādi ir atsevišķi gadījumi. Uzsveru - atsevišķi gadījumi, nevis sistēma. Patlaban uzsāktās un jau iepriekš sāktās pārbaudes saistībā ar ienākumu deklarācijām un arī cita veida pārbaudes parādīs situāciju, kāda tā reāli ir, parādīs, vai ziņas, kas VID darbiniekiem norādītas deklarācijās, ir patiesas vai nav. Pēc konkrēto situāciju pārbaudes varēsim izdarīt secinājumus.Jūsuprāt, fakts, ka cilvēkam pieder lieli uzkrājumi skaidrā naudā, ir pamats viņa ienākumus īpaši rūpīgi pārbaudīt?VID pārbaudes veic. Pārbaudes veic arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Pārbaudes tiek veiktas katru gadu. Ir jābūt objektīvai apstākļu noskaidrošanai - jāizpēta, kā uzkrājumi veidojušies, turklāt tas attiecas gan uz skaidras naudas, gan uz bezskaidras naudas uzkrājumiem.Saeimas līmenī ir aktualizēta kriminālatbildības ieviešana par aplokšņu algu maksāšanu lielos apjomos. Jūsuprāt, kriminālatbildības ieviešana reāli mazinās aplokšņu algu maksāšanu?Kriminālatbildības ieviešana aplokšņu algu izplatību neapšaubāmi mazinās. Uz aplokšņu algu maksāšanas problēmu gan jāskatās plašāk, ietverot arī jautājumu par to, no kurienes nāk aploksnēs izmaksātā nauda. Esam identificējuši trīs tipiskākos avotus - viens no tiem ir PVN izkrāpšana, otrs ir kases aparātu sagrozīšana, un trešais ir saražotā, nereģistrētā un tālāk realizētā produkcija. Kriminālatbildības ieviešana varētu ļoti labi nostrādāt arī preventīvi, jo ne viens vien uzņēmējs varētu aizdomāties, vai ir vērts riskēt ar saukšanu pie kriminālatbildības par aplokšņu algu maksāšanu. Kriminālatbildības ieviešana par aplokšņu algu maksāšanu vajadzīga arī tāpēc, ka daudzi uzņēmēji pie VID vērsušies ar sūdzībām par to, ka godīgam uzņēmējam tirgū ir grūti konkurēt ar negodīgu uzņēmēju, kas maksā aplokšņu algas, un būtībā godīgie uzņēmēji piespiedu kārtā nonākuši tādā situācijā, ka viņiem vai nu jākļūst maksātnespējīgiem, vai arī jāpāriet ēnu ekonomikā.Tas ir traģiski Latvijas tautsaimniecībai.Jā, tā tiešām ir, tāpēc tāda situācija, ka godīgie uzņēmēji nevar saglabāt savu biznesu negodīgo, nodokļus nemaksājošo konkurentu dēļ, ir jālabo. Kā reālu mehānismu situācijas uzlabošanai mēs redzam tieši kriminālatbildības piemērošanu par aplokšņu algu maksāšanu.Visu interviju ar Kasparu Podiņu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 24.februāra, numurā!
Kriminālatbildība par aplokšņu algu maksāšanu ir vajadzīga
Turpmāk jautājumi, kas saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iekšējiem korupcijas riskiem, būs pastiprinātas uzmanības lokā, sola VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš. Viņš intervijā Magdai Riekstiņai arī uzsver - par aplokšņu algu maksāšanu vajadzīga kriminālatbildība, lai godīgiem uzņēmējiem būtu iespēja konkurēt, nevis piespiedu kārtā kļūt maksātnespējīgiem vai pāriet ēnu ekonomikā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.