Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Kursi kursu pēc

Aizvien nekas nav mainījies – daļai valsts pārvaldē strādājošo, kā man labpatīkas viņus dēvēt, labi paēdušo birokrātu un viņiem līdzīgo ir diezgan vienalga, cik efektīvi un vai vispār lietderīgi tiek tērēta valsts budžeta (lasi – nodokļu maksātāju) nauda

Kaut kādā mērā šīs sajūtas pārņēma saistībā ar valdības vakardienas lēmumu pieņemt zināšanai VARAM informatīvo ziņojumu Digitālās desmitgades stratēģiskais ceļvedis Latvijai līdz 2030. gadam. Proti, dokumenta galvenā doma – būtiski jāpaaugstina Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes, kas esot gaužām nepietiekamas. Mērķis, protams, cēls, bet tad ir jautājums – ar ko tad atbildīgie un apsviedīgie ir nodarbojušies līdz šim, ja jau aizvien Latvijas iedzīvotāju digitālās spējas ir vājas?

Uzreiz norādu – neesmu pat mēģinājis izlasīt visas šī, manuprāt, kārtējā "papīrs pacieš visu" sērijas izdevuma 124 lappuses, jo savā ziņā gana pietiekami bija jau ar ievadu vien, kas divu lappušu garumā ir piebārstīts ar tādām pērlēm kā "ES līmeņa prognozētās trajektorijas katram no digitālajiem mērķrādītājiem", "valstu prognozētās trajektorijas, kurās apraksta pieņemtos, plānotos vai īstenotos instrumentus" un tamlīdzīgi. Un visu šo brīnumvārdu sakompilējumu vainago kāda būtiska, taču jau gadiem ierasta nianse – šķiet, mūsu birokrāti nemaz nebūtu aizdomājušies, ka tās digitālās prasmes ir nepietiekamas un steidzami uzlabojamas, ja to neparedzētu vadoši norādījumi no Briseles, kā to ļauj secināt pirmais teikums ievadā: "Latvija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu (...) kā to paredz EP un Padomes lēmums (ES) 2022/2481, ar ko izveido Dekādes programmu, kurā tiek noteikti līdz 2030. gadam sasniedzamie vispārīgie digitālie mērķi un digitālie mērķrādītāji, to sasniegšanas uzraudzība un arī daudzvalstu projektu veidošana."

Nez kādēļ arī šķiet, ka arī šis būs to dokumentu klāstā, kas tiks pildīts tiktāl, ciktāl būs jāatskaitās Eiropai, taču reālais pienesums jeb, kā reiz teica kāds politiķis, sausais atlikums būs gaužām vājš vai vispār nekāds.

Ja digitālās prasmes mums joprojām ir nepietiekamas, tad jājautā arī – kāda jēga bijusi un joprojām ir neskaitāmajiem datorzinību kursiem, no kuriem kādu daļu taču finansē no nodokļu naudas? Piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā vien atrodams šogad 8. janvārī aktualizēts Excel fails ar 2163 (!) "datorkursiņu" opcijām.

Patiesībā valsts apmaksātu diezgan apšaubāmas jēgas kursu visdažādākajās jomās ir krietni daudz. Kādiem reiz par nodokļu maksātāju naudas šādu kleķerēšanu tomēr būtu jāatbild.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Birokrātijas spīlēs

Diezgan spilgtu paraugstundu tam, kādēļ ļoti, patiešām ļoti steidzami nepieciešams uzsākt birokrātiskā sloga mazināšanas aktivitātes, nupat demonstrē ne vairs tikai ierēdņi, bet arī politiķi, savās &q...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē