Fragmenti no intervijas:
Laikam visai sarežģīti ir būt Juridiskā biroja vadītājam, kuram padomus nāk un prasa gan koalīcija, gan opozīcija?
Es to neapzīmētu ar vārdu "sarežģīti". Tā ir ikdiena, un padomi visbiežāk ir saistīti ar to, kā izmantot savas tiesības atbilstoši Kārtības rullim un vai kāda deputātu iecere atbilst vai neatbilst Kārtības rullim. Dažkārt kādam gadījies arī atteikt. Ja kādam deputātam ir sniegta konsultācija, tad, noskaidrojot, ka cita deputāta intereses ir vērstas nevis tajā pašā, bet pretējā virzienā, nebūtu ētiski pareizi ieteikt, kā rīkoties pretī.
Jūsu pieredze parlamentā - trīs gadi Augstākajā padomē un divdesmit gadu Saeimā Juridiskajā birojā. Kādas kritiskākās, sarežģītākās situācijas palikušas prātā no šī laika?
Visvairāk politisko diskusiju Saeimas sēžu zālē un izšķiršanās par vienu vai otru variantu bija piektajā un sestajā Saeimā. No vēlākajiem gadiem atceros situāciju saistībā ar lēmumu par atļauju veikt kratīšanu pie deputāta Aināra Šlesera. Toreiz bija ļoti svarīgi skaidri norādīt, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nelemj par iespējamā nodarījuma būtību, bet par to, vai piekrist vai nepiekrist deputāta imunitātes ierobežošanai, un sagatavot precīzu lēmuma projektu. Tas bija gadījums, kad nepieciešams precīzs un skaidrs juridiskais skaidrojums, kas, manuprāt, palīdzēja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai sagatavot lēmumu projektu par piekrišanu kratīšanas izdarīšanai. Lai gan Saeimas sēdē tika pieņemts citāds lēmums, un tas, kā zināms, beidzās ar Saeimas atlaišanu, taču svarīgi bija sagatavot precīzu Saeimas lēmuma projektu un to virzīt izskatīšanai.
Šajos 23 gados ir mainījušies Saeimas priekšsēdētāji, biedri, prezidijs. Vai bijis kāds, ar kuru bija vieglāk sastrādāties?
Katrs Saeimas priekšsēdētājs ir bijis personība ar savu pieeju Saeimas sēžu vadīšanai un amatam kā tādam. Ingrīdas Ūdres un Anatolija Gorbunova sēdes vadīšanas stils, protams, atšķiras. Interesanti bija ar Jāni Straumi, kurš pārstāvēja partiju, kurai tajā brīdī nebija lielākā pārstāvniecība Saeimā, taču visi deputāti atzina: pat būdams no partijas, kas nebija centriska, Jānis Straume Saeimas sēdes prata vadīt ļoti objektīvi un nodalīt savu politisko pārliecību no amata pienākumiem. Arī pārējie Saeimas priekšsēdētāji to spējuši, un es varu tikai teikt, ka no katra no tiem varēja kaut ko mācīties.
Daži politiķi izteikuši bažas, ka jūs kā Satversmes tiesas tiesnesis varat nonākt interešu konfliktā, jo gadiem esat šajā tiesā pārstāvējis Saeimu un galu galā visi likumi ir jūsu caurskatīti.
Tā ir - visi likumi ir gājuši caur Juridiskā biroja vadītāja kabinetu. Lai novērstu jebkādas kļūdas un viss būtu tieši tā, kā ir lēmusi Saeima, Juridiskais birojs pirms ikviena likuma nosūtīšanas Valsts prezidentam izsludināšanai vēlreiz to pārskata. Taču ir vairāki mīti. Pirmais - ka Juridiskais birojs vienmēr ir pārstāvējis Saeimu Satversmes tiesā. Mēs pārstāvam tikai tad, ja mūsu viedoklis ir sakritis ar Saeimas viedokli. Piemēram, kad deputāti vēlējās, lai tiktu saglabāti tā dēvētie īres griesti, Juridiskais birojs pauda viedokli, ka šādu rīcību nevar pamatot un ka īres griestu ierobežojums tik ilgi pastāvēt nevar. Deputāti uzskatīja, ka var. Tāpēc, kad likums tika apstrīdēts Satversmes tiesā, Saeimas pozīciju pārstāvēja nevis Juridiskais birojs, kam jau sākotnēji bija pretējs viedoklis, bet zvērināti advokāti. Protams, lieta tika zaudēta. Tāpēc nevar sacīt, ka Juridiskais birojs vienmēr pārstāv Saeimu.
Vēl mīts - ja jūs esat strādājis Saeimā, jūs nevarat būt objektīvs. Manuprāt, objektivitāti nenosaka jūsu iepriekšējais amats. Objektivitāti vai spēju paraudzīties objektīvi nosaka jūsu raksturs vai, kā tagad pieņemts moderni teikt, jūsu mugurkauls. Bet tas, kā saucas jūsu amats iepriekš, nevar būt pamats vai arguments teikt, ka būsiet neobjektīvs.
Visu interviju ar Kusiņu "Vajadzīgas gan juridiskās zināšanas, gan diplomātija" lasiet pirmdienas, 10.februāra, laikrakstā Diena!