Lai būtu nauda, ko sadalīt

Sagaidāms, ka šogad viss notiks kā parasti un būs garš saraksts ar tām jomām, kam no valsts budžeta vajag vairāk naudas nekā līdz šim, un tad nāksies atcerēties to, ko pauduši gan uzņēmēji, gan ekonomisti, ka valsts sektoram jākoncentrējas ne tikai uz to, kā taisnīgāk naudu sadalīt, bet arī uz to, lai būtu pēc iespējas vairāk naudas, ko dalīt.

Nesen apritēja 200 dienas, kopš strādā pašreizējā valdība, un Latvijas politiskajam kalendāram tas ir pietiekami ilgs laiks, lai sāktu vērtēt, kas ir izdarīts uzņēmējdarbības veicināšanā. Vērojot Ekonomikas ministrijas aktivitātes, redzama koncentrēšanās uz elektroenerģijas tēmu – uz Latvenergo, obligātā iepirkuma komponenti un tā tālāk. Elektrības cenas faktors, protams, uzņēmējiem ir būtisks, it īpaši energoietilpīgajās nozarēs, tomēr tas nav vienīgais biznesa vidē aktuālais jautājums.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) intervijā laikrakstam Neatkarīgā (13.08.2019.) arī atgādina: "Nākot amatā, kā galveno prioritāti minēju eksporta veicināšanu." Ministra politiskie oponenti gan varētu ironizēt, ka savdabīgi sanācis, – pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, preču eksporta vērtība jūnijā bijusi par 8,2% mazāka nekā jūnijā pērn. Taču, protams, preču eksporta kritums saistīts ar dažādiem globālajiem procesiem, un ne jau ministrs vienpersoniski ir atbildīgs par bēdīgajiem statistikas datiem. 

Tomēr pie varas esošajiem politiķiem būtu vērts pievērst uzmanību ekonomistu atziņām. "Iespējamie scenāriji preču eksportam kļuvuši negatīvi," norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis un uzsver, ka "cerības saistās ar pakalpojuma eksportu". Arī bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš atzīst, ka "preču eksportā un rūpniecībā nekas labs nav gaidāms. Lielākās cerības ir uz IT un biznesa pakalpojumiem, kā arī uz tūrismu." Informācijas un komunikācijas pakalpojumu eksporta pozitīvo ietekmi akcentē arī Swedbank galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece. 

Rezumējot jāteic, ka ekonomisti ir ieskicējuši nozares, kuru izaugsme valstiskā mērogā jāsekmē, lai ieguvēji būtu visi tie, kas cer uz pēc iespējas lielāku finansējumu no valsts budžeta.