SEB bankas un aģentūras Norstat veiktā aptauja rāda, ka galvenie šķēršļi, kas patlaban Latvijas iedzīvotājiem traucē sākt savu biznesu, ir starta kapitāla trūkums (to norādījuši 59% respondentu), neziņa par nākotni (35%), pārliecības trūkums (24%), kā arī bailes no neveiksmes (20%).
Protams, izglītības sistēma nevar nodrošināt starta kapitālu, un ir skaidrs, ka mūsu valstī, kas, pēc dažādiem statistikas datiem, ir viena no trūcīgākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, maz ir tādu cilvēku, kuriem finansiālā situācija ļauj jaunībā nodibināt milzīgu uzņēmumu. Ļoti daudziem savs bizness ir jāsāk ar niecīgu darbinieku skaitu vai pat vispār bez darbiniekiem un ar mazu apgrozījumu. Savukārt drošība par nākotni ir saistīta ar globālajiem, ģeopolitiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, nevis ar skolas mācību saturu. Taču apgūtās zināšanas var mazināt tādu biznesa veidošanai traucējošu faktoru kā pārliecības trūkums un bailes no neveiksmes ietekmi.
Daudzkārt ir dzirdēts, ka Latvijas tautsaimniecībā nepieciešami uzņēmumi, kas orientēti uz augstas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu un darbību starptautiskā mērogā, un ka ir vajadzīgi cilvēki, kas spētu šādus uzņēmumus izveidot. Raugoties no mūsu sabiedrības interešu viedokļa, būtu svarīgi, lai tādi cilvēki, kuri spēj šādus uzņēmumus radīt, būtu dzimuši, auguši un skolā gājuši tepat, Latvijā. Protams, nākamo Latvijas uzņēmēju izaudzināšanu nevar uzvelt tikai uz skolas pleciem, sava atbildības daļa ir gan katra skolēna ģimenei, gan sabiedrībai kopumā, it īpaši tolerantai sabiedrības attieksmei pret tiem cilvēkiem, kuri pirmajā biznesa veidošanas mēģinājumā piedzīvo neveiksmi.
Svarīgi, protams, ir arī tas, lai Latvijā normatīvais regulējums būtu tāds, kas nenosmacētu biznesa vides jaunpienācējus ar birokrātiskām prasībām. Jāpiebilst, ka minētajā aptaujā respondenti biznesa veidošanas šķēršļu vidū minējuši arī pārāk lielu administratīvo slogu, kas ietver birokrātiju un sarežģītu nodokļu sistēmu.